Tās,kas ārpus Latvijas...kā tiekat gala ar skumjām?

 
Reitings 436
Reģ: 16.06.2011
Ikdiena to neizjūtu, bet reizēm uznāk nu tāāādas skumjas,tāāds pinkšķis un depresija, kāā gribās mājās uz Latviju... Kā ar jums? Arī uznāk tādi..vājuma brīži? Kā tiekat galā?
17.05.2012 15:12 |
 
Reitings 3350
Reģ: 29.01.2009
Tas man sobrid ir loti aktuals jautajums. Projam esmu bez menesa divus gadus. Nesen man pargaja viss tas excitement par jauno valsti un es attapos pilnigi svesa metropole, pilnigi viena. Tie uz vienas rokas pirkstiem saskaitamie latvieshi, kuri ir te mistiska veida saka pit visadas intrigas, loti gribas no ta visa stavet mala. Jaunus draugus iegut te gruti, jo Kanadieshi ir loti noslegti. Parasti man vajie posti uznak ziema, kad sirds plist pushu, cik loti gribas uz majam. Man majas ir slima mamma un tieshi tas visu sarezgi, jo man loti gribas but vinai blakus. Kadreiz pinkshkeju pati, bet nesen sanaca izraudaties mammas prieksa pa Skype un kaut ka palika vieglak. Man ari svarigi, lai draugs ir saprotosh, nevis saka, ko tu te pinkshkji - savadak man uzreiz jau gribas kravat chemodanus :) Briziem jutos loti, loti vientuli, nemot vera, cik sociali aktiva biju Latvija. Esmu pat lugusies baznica, lai man paradas kaut kadi draugi sheit. Izskatas, ka Dievins mani ir uzklausijis un pagajusaja nedela netisam iepazinos ar vienu superigu meiteni.

Palidzeja man Latvijas apmeklejums Ziemassvetkos. Tada peleciba, tadi cilveki nesmaidigi. Biju loti vilusies. Lai ari cik loti man pietrukst Latvija - es sapratu, ka atgriezties negribu. Gribu pelnit pietiekami naudas, lai butu iespeja braukt uz Latviju katru vasaru uz paris nedelam, ka ari ataicinat savus tuvos pie sevis un palidzet ar izdevumiem. Man loti sap sirds par Latviju, bet es domaju, ka Latvija man sirds sapetu vel vairak.

Tiesam, pec dzives kas ir te, es diez vai varesu atgriezties uz LV. Laigan laiks radis! :)

P.s. un vel, kops aizbraucu uzturu kontaktus tik ar paris draugiem. Esot projam, tiesham var redzet kam tu esi svarigs un kam ne. Tie, kurus uzskatiju par baigajiem draugiem vairs pat neraksta. Bet tie ar kuriem uztureju minimalus kontaktus prksni palika isteni vestuldraugi, kurie jebkura diennakts laika var uzrakstit da jeb ko!
Jums ari mainijas domas par "it ka" draugiem?
17.05.2012 20:59 |
 
Reitings 190
Reģ: 29.01.2009
es ari varu degradeeties jebkur :D un aatri :D
bet integreeties jau gruutaak :D
17.05.2012 21:06 |
 
Reitings 3685
Reģ: 14.11.2011
P.s. un vel, kops aizbraucu uzturu kontaktus tik ar paris draugiem. Esot projam, tiesham var redzet kam tu esi svarigs un kam ne. Tie, kurus uzskatiju par baigajiem draugiem vairs pat neraksta. Bet tie ar kuriem uztureju minimalus kontaktus prksni palika isteni vestuldraugi, kurie jebkura diennakts laika var uzrakstit da jeb ko!
Jums ari mainijas domas par "it ka" draugiem?



tieši tā,arī mani, tā saucamie draugi izkūpēja, un nesanāk vairs pat skype tik forši pačatot.
Turklāt esmu sākusi sazinaties ar draugiem,kas man agr;ak nebija tādi draugi.
Un ne tikai draugi atsvešinājās, arī daži radi novirzījušies.
17.05.2012 21:08 |
 
Reitings 3685
Reģ: 14.11.2011
Vai,nu beidziet man piesieties tam manam degradēties!
:D
17.05.2012 21:10 |
 
Reitings 15
Reģ: 17.05.2012
Manējie paziņas, savukārt, visi kā viens uz UK raujas. Drīz ieņems britus pavisam. :D
Viena māsa sen ārzemēs, otra drīz pārcelsies un iespējams, ka vasaras beigās arī es iekarošu kādu no Eiropas valstīm. Smagākais trieciens ir vecākiem. Mmmm, šie jau galīgi noraizējušies.
17.05.2012 21:11 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
esmu aarzemees 10 gadus, peec latvijas nekad neesmu ilgojusies. atbraucu labi ja reizi gadaa uz nedeelju un peec tam visi briinaas, ko es vienmeer peec latvijas braucieniem esmu iigna un nesmaidu. laikam jau latvijas sliktais garastaavoklis ir lipiigs. :( tauta jau protams nav vainiiga. ja man buutu jaadziivo lv ar minimaalo algu ,es noteikti nestaigaatu apkaart ar prieciigu sejas izteiksmi.
17.05.2012 23:39 |
 
Reitings 987
Reģ: 18.04.2010
Pa Rīgu staigātu daudz labprātāk kā tad, kad dzīvoju Latvijā, bet nekā cita man nepietrūkst, skumjas pēc mājām nav bijušas.

Arī ievēroju, ka labākie draugi lēnām pazūd, a to gadiem neredzēts cilvēks šad tad uzraksta. Inčīgi.
18.05.2012 00:02 |
 
Reitings 2230
Reģ: 29.01.2009
zhilii, es ar braukšu uz DK studēt :) Kurā pilsētā esi? un ko studē?
Par tēmu runājot, esmu pārliecināta, ka nemaz tik ļoti neskumšu. Ātri iejūtos jaunā vidē, esmu patstāvīga. Parasti, ja nospraužu mērķi, tad uz to arī eju..
18.05.2012 00:11 |
 
Reitings 1323
Reģ: 04.03.2012
Skumjas pēc mājām bija pirmajos astoņos prombūtnes mēnešos, bet tad arī dzīvoju mazā pilsētiņā, kur cilvēki ne vārda angliski nerunāja un es franču valodu tikai sāku apgūt. Pēc tam pārvācos uz lielu, internacionālu pilsētu, tiku pie sociālās dzīves un nav ne vainas - draugi no visām pasaules malām, bet lielākoties tomēr vietējie. Reizēm, klausoties PV mūziku, uznāk pinkšķamais, bet tad arī izraudos, sazvanu draugus un saprotu, ka dzīve ir forša tur, kur esmu. Pietrūkst tikai ģimene un mani kaķi. Draugi Latvijā man ir palikuši tikai trīs, pēc 2.5 gadu prombūtnes, no kuriem viens ir mans ex.. Bet tā jau tajā dzīvē notiek - es izvēlējos blandīties pa pasauli, apgūt valodas, ceļot, bet mani draugi apzinīgi iet skolās, iegūst bakalaurus, maģistrus un darbu tā pat nevar dabūt savā nozarē un tas laikam nomāca, jo es stāstīju, ka tajā nedēļas nogalē biju Milānā un tad nedēļas nogali pavadīju Londonā, un tad nedēļu Parīzē - man dzīve ir piedzīvojums un jauni atklājumi, bet viņiem tikai pelēka ikdiena un cīņa par izdzīvošanu. Līdz ar to skatījums uz dzīvi un lietām ir mainījies dažādos virzienos. Aii, katru reizi, kad par to domāju, paliek mazliet skumji..
18.05.2012 01:18 |
 
Reitings 362
Reģ: 01.03.2012
:D
18.05.2012 11:02 |
 
Reitings 2295
Reģ: 29.01.2009
Es tiešam apbrīnoju cilvēkus, kas var/prot tā viegli dzīvot, pārcelties uz ārzemēm un iesākt pilnīgi jaunu dzīvi :) Tur vajadzīga liela drosme..

Es padzīvoju pusgadu ārzemēs, un man bija ļoooti grūti. Skaitīju dienas un tad jau stundas, kad būšu atpakaļ Latvijā pie mīļotā :)
Ja es brauktu, tad tikai kopā ar ģimeni. Un pat ar to... nezinu, vai spētu pamest Latviju.
18.05.2012 11:08 |
 
Reitings 1319
Reģ: 11.10.2009
zhillii , kurā pilsētā tieši? :)
Un kā ar dāņu valodu?

ps Es no Kopenhāgenas, bet bieži ceļoju apkārt Dānijai.
18.05.2012 12:10 |
 
Reitings 535
Reģ: 29.01.2009
es ar nedomāju ka skumšu pēc lv ,kad biju ciemos dk nedēlu tur nodzīvoju un sapratu ,ka ar būtu ar mieru pārcelties.
Bet nu tagad jau domās esu uk,gaidam tik kad viss nokārtosies un varēsim doties prom.
18.05.2012 12:31 |
 
Reitings 32
Reģ: 06.03.2012
Jenna@,
ja nav noslēpums, ko tieši mācies un kā apmaksā savas studijas?
18.05.2012 12:47 |
 
Reitings 485
Reģ: 29.01.2009
Pec Latvijas,ja godigi,galigi neilgojos. Vienigi pec tuviniekiem!!!
18.05.2012 12:54 |
 
Reitings 264
Reģ: 13.02.2009
Nezinu, es arī laikam viegli iedzīvojos, vai arī sākumā bija tāds adrenalīns par visu jauno, tā kādu gadu nodzīvoju vieglā pacēlumā par visu, kas notiek, ko daru, biju tik patiesi laimīga un priecīga visu laiku, pēc tam nāca periods, kad vajadzēja sakārtot turpmāko palikšanu un tad bija cīņa par izdzīvošanu, jo, ja būtu atgriezusies Latvijā, tad man būtu vēl mazāk nekā paliekot. Bet tagad, tad sāk nāk pēc trīs gadiem tādas skumjas ik pa laikam, jo ceļš ir izlauzts, valsts iepazīta, esmu iedzīvojusies un ik pa laikam uznāk tādas- kā būtu, ja būtu, pārdomas, bet nedomāju kā tās man ir izteiktākas kā tiem, kas dzīvo Latvijā un ik pa laikam iedomājas kā būtu dzīvot kaut kur citur, ko darītu, kāda būtu ikdiena, kur ceļotu utt.
Kad uznāk šitāds garstāvoklis, tad atceros, kāpēc esmu šeit, un padomāju ar kādām domām braucu un cik daudz no tā ir piepildījies un cik vēl ir priekšā, tad dod motivāciju un gandarījumu, bet man Latvijai būs savs laiks, iespējam ne tik drīz, jo ne tāpēc, ka es šeit uz dzīvi gribu palikt, pavisam noteikti nē, bet tāpēc, ka pēc šāda pārbaudījuma, liekas, ka viss dzīvē ir iespējams, un ir vēl tik daudzas vietas, kur gribētu reiz dzīvē padzīvot kaut gadu, nerunājot par ceļošanu vispār, gaidu, kad būšu te visu pabeigusi, lai atkal liktu plecos somu un dotos apkārt pasaulei.
18.05.2012 13:14 |
 
Reitings 1638
Reģ: 20.09.2010
lapsīgā un hohotuška - nu galīgā miestā 50 km no Aarhus. Studēju tādu lietu kā Constructing Architect, plānā tīrie arhitektūras maģistri pēc pabeigšanas :) dāņu valoda - eju valodu skolā, bet šosemestr nācās paŗtraukt, ar rudeni atkal atsākšu. Mācīties valodu uzskatu par savu pienākumu pret šo vaslti, kur atrodos .. kaut neliela, bet cieņas izrādīšana dāņiem un viņu kultūrai :)
ko jūs ? un ko lapsīgā studēs ? :)

man šobrīdi galīgi nav skumji, šovakar lidoju uz LV uz nedēļu :D bet to, ka atpakaļceļā atkal pinkšķēšu, zinu droši. tās saites, kas saista (tieši ar ģimeni) smeldz arvien sāpīgāk ar katru aizbraukšanas reizi. Ceru, ka drīz varēšu uz LV braukāt i kpa 2 mēnešiem, nevis 3x gadā tik :(
18.05.2012 13:47 |
 
Reitings 1677
Reģ: 19.04.2011
It kā tikai rokas stiepiena attālumā esmu dzīvojusi ārzemēs - Briselē un nelielu laika strēķīti Šveicē. Kā mana mamma saka:"Kas tad tur - viens vēja pūtiens un esi mājās!" Bet... man gandrīz nebija ne dienas, kad nedomātu par mājām, lai gan aizbraucu jau līdzi mīļotajam cilvēkam, atbalsts viņam, kopēja nākotne, plāni un tā... To svešuma un vienatnības (ne vientulības!) sajūtu droši vien pastiprināja arī tas, ka es tur nestrādāju, man tur nebija patiesu draugu, laiku īsināju mācoties franču un vācu valodu un drauga brīvajos brīžos dodoties īsākos un garākos izbraucienos pa Eiropu. Tas, protams, sniedz priecīgas, mirklīgas emocijas, bet nedara laimīgu ilgtermiņā, ja konkrēto vietu tā līdz galam neizjūti kā savas mājas. Kā teiktu Māra Zālīte:"Baro vilku, cik gribi, vienalga uz mežu skatās":D Bet, no pozitīvās puses raugoties, nekad nebūtu tik daudz piedzīvojusi, redzējusi, apskatījusi, ja būtu tikai sēdējusi Latvijā. Šķiet,tuvākajā laikā atkal draugam gaidāma pārcelšana uz citu valsti, un tas mani tomēr biedē....
18.05.2012 13:51 |
 
Reitings 2817
Reģ: 04.06.2009
Peec pashas Latvijas skumju nav tik lielu.Dziivot LV neveelos pagaidaam..
Ilgojos nenormaali peec gjimenes,iipashi jau mammas,mazaa braalja,omiites. Ehh.. Pietruukst arii draudzenes,kuras ir tik divas palikushas no LV .
Kad galiigi paliek skumji,tad paliidz izraudaashanaas,parunaashanaas ar saveejiem ilgaak kaa parasti. Ceru,ka sanaaks aizbraukt Augustaa uz Latviju,augustaa buus gads,kaa neesmu bijusi. Gribas uz PV koncertu ''aizskriet'' ar mammu vai kaadu draudzeni un padziivoties pa juuru.. Juura dikti pietruukst,tas gan.
18.05.2012 14:23 |
 
Reitings 436
Reģ: 06.03.2012
Ak ,jā,jūras man arī pietrūkst... Ne tik daudz kā peldēties vai stundām dzīvoties, bet vienkārši pastaigāties, sēdet smiltīs vasaras novakarē...Eh.
18.05.2012 14:28 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!