puisis bremzē

Piedod, bet, manuprāt, tās ir tavas iedomas. Ja puisis tiešām ko justu, viņš rīkotos, nevis 4-5 gadus klusētu. Lai cik skarbi tas neizklausītos.

Tu nopietni - 4-5 gadus tas viss velkas? :O
Nuuu...es ar tādu puisi-bremzi tiešām negribētu būt kopā! Tad citās lietās viņš gan jau divtik bremzēs!

4-5 gadus bailes no atteikuma? Vai nu pati ņem visu savās rokās, vai arī tomēr īsti nebūs kaut kas riktīgi, ja jau tik ilgi varēja kautrēties. Cik jums gadu?

Ja tiešām tici, ka tur kaut kas ir un zini, ka viņu gribētu - rīkojies pati!
No pieredzes varu teikt, ka pat ir vērts gaidīt to laiku, ja jūti, ka jums jābūt kopā. Puisis var arī neapjaust, ka viņam pret tevi varētu būt daudz stiprākas jūtas, vai pat jūtas vispār.
Tev jau nav ko zaudēt :)
Bet nu rēķinies arī, ka varētu arī neatbildēt uz tavām jūtam.
Kas neriskē, tas nevinnē.

22 gadi :)

Nu jā, es ieteiktu tev pašai visu to ievirzīt tādā gaisotnē, lai liktu viņam noprast, ka ir jūtas un ka kaut vai varētu jūs aiziet satikties. Rīkojies pati, ja jau viņš tiešām tik dikti kautrīgs.

piemeeru luudzu taam aciimredzamajaam simpaatijaam no vinja puses.

Cik tad puisim gadu? Kā tu zini, ka viņš nav aizņemts?

To pašu tad var pateikt par Tevi - kāpēc Tu neatklāj acīmredzamās simpātijas, sava lepnuma, baiļu vai kautrīguma dēļ?
Tad jau Jums abiem ir dzelžaina pacietība, ja 4-5gadus NEVIENS no Jums nav spēris pirmos soļus. Ja Tev puisis tik ļoti patiktu, būtu jau saņēmusies un parādījusi viņam, kā jūties un ko gribi. Ja vien Tu neuzskati, ka vīrietim jāuzņemas iniciatīva, tad šajā gadījumā to acīmredzot nesagaidīsi nekad. Tā ka iesaku Tev nebūt tādam nelgai kā viņš un pašai sākt kaut ko darīt. Ja nē, tad ne ;)

par piemēriem- to vienkārši var redzēt, arī mūsu kopīgie draugi to ir ievērojuši.

puisim 24, un no drošiem avotiem zinu, ka nav aizņemts.

Es jau esmu viņam atzinusies savās jūtās, taču kā jau teicu, no viņa puses nekā tāda nav bijis. Vienīgi esot kopā šķiet, ka vārdi nav vajadzīgi.

Kaut kā man neiet kopā šitais:

"Ko lai dara, ja puisis aiz sava lepnuma, kautrības vai bailēm no atteikuma neatklāj savas acīm redzamās simpātijas, kuras pie tam ir abpusējas?"
"Es jau esmu viņam atzinusies savās jūtās, taču kā jau teicu, no viņa puses nekā tāda nav bijis. Vienīgi esot kopā šķiet, ka vārdi nav vajadzīgi."

nu neinteresee tak tu vinam :D normals calis nebrmzetu tik ilgi:D

Tas laikam vienkārši parādā, ka es tiešām vairs neko nesaprotu un ieeju pretrunās..

Vārdi ir vajadzīgi, un it īpaši šādos gadījumos. Domas neviens nelasa. Esmu tiešām pārsteigta, kā 5 gadus var mīcīties uz vietas, bet šķiet, ka Jūs to pat esat izbaudījuši. Tomēr saku vēlreiz - ej un paņem viņu, ja tiešām viņš ļoti patīk. Zaudēt nav ko...

Oi, labs! Piedod, nenoturēšos....Domā puisim neglaimo Tava samīlēšanās? Un tad jau lai pabaudītu šīs sajūtas, nav grūti sataisīt actiņas un ilpilni lūkoties naivajam meitēnam par prieku....4 - 5 gadi....nu nav tas kautrīgums. Turklāt - ja saki, ka esi viņam atzinusies. Paskaties uz šo situāciju no malas. Pati esmu tā darījusi ar čaļiem, kurus negribu, bet turēt siltus par skādi jau nenāks...Tak atver acis! Bet ja Tev 22, vēl ir cerības, ka šitā dzīvošana ilūzijās ar laiku pāries, kad šitādām Solveigām nak jau pie 40, tad gan viss pagasts, tā teikt, smejas.

Ja autorei un puisim būtu 15 gadi, es droši vien pieņemtu, ka var būt puisis patiešām kautrējas. Bet nu 24 gados baidīties no 22 gadus vecas meitenes... turklāt ja vēl pati atzinusies jūtās... Es domāju, ka ja esi prātīga, tad pati saproti, ka viņam nekādu jūtu pret tevi nav, ka viņš vienkārši ar tevi šad tad pavada kopā laiku. Meklē kādu, kam ir jūtas pret tevi un nelolo veltas cerības.

Būtībā piekrītu lanai un summer, tomēr, meitenes, Jūs pat iedomāties nespējat cik daudzi ir tieši tik ļoti kautrīgi.. Tie ir dziļi noslēgušies, kompleksaini, intraverti puiši, bet tomēr jauki. Tā ka neizslēgts, ka šis ir tieši tāds. Viņus vienkārši ir jāņem pie dziesmas. Un ir meitenes, kurām patīk ar tādiem čakarēties gadu garumā.
Bet jā, varbūt ir tieši tā, kā sakāt :)

Shandy, pēc tam, kad atzinies savās jūtās, kāda bija viņa atbilde?
Varu pastāstīt par savu pieredzi, jo nezināmu iemeslu gan mani piesaista, gan es piesaistu tieši tos kautrīgos vīriešus. Nesen atpakaļ nejauši iepazinos ar vīrieti, kuram 23 gados nebija pilnīgi nekāda pieredze ar sievietēm, kā arī viņš bija ļoti kautrīgs, taču pēc iepazīšanās viņš bija uzzinājis manu skype niku un uzrakstīja. Saruna bija ļoti neveikla, taču viņš vēlējās satikties. Protams, sajūtas tajā mirklī bija tādas, it kā man to satikšanos vajadzētu, nevis viņam, jo viņš bija ļoti vēss un atturīgs, it kā kāds viņam būtu piespiedis man rakstīt. Man jau ir draugs, tādēļ nekādu satikšanos nebija, bet lai nu kā, mana morāle šim bija tāda, ka ja tiešām vīrietim interesē, tad viņš agri vai vēlu rīkosies, pat ja tā būs pilnīga izgāšanās caur skype...

P.S. Tu tiešām domā, ka 24 gadīgs puisis pēdējos 4 -5 gadus ir pavadījis pilnīgā celibātā?

Laikam jau jums visiem taisnība.. es tikai šķiežu savu laiku.

Atbilde bija (smaidot pateikts)-patīkami dzirdēt!