Pirmkārt, saproti, vai tā ir bijis vienmēr. Ja nē(un es nerunāju tikai par pirmajiem mēnešiem, kad izpatikšanu sievietei ierosina adrenalīns viņu iegūt), tātad viņā ir iekšā viss tas, ko Tu vēlies, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņš nejūtas tā, lai Tev to paustu/sniegtu. Cilvēki atsvešinās daudzu iemeslu dēļ, bet visizplatītakais ir aizvainojums un tam nav obligāti jābūt nekam taaadam, bet....sakrājas. Arī vīrieši mēdz būt jūtīgi, aizvainojami, ievainojami un bieži vien alkst mīlestību, atzinību un novērtējumu vēl vairāk nekā mēs. Pārmest un pieprasīt nozīmē zaudēt apriori. Ja viņš tā izturas, tātad mega iekārojama viņa acīs jau tā neesi, nekļūsti par pūpēdi vai fūriju, tas visu padarīs tikai sliktāku, ar galvošanu. Esi maiga, bet neatkarīga, skaista, iekārojama, mīļa, bet ne izmisīga. Ja jau viņš doma tikai par sevi, nu tad uzstādi sev, sieviete, par uzdevumu, lai viņš sāktu domāt arī par Tevi. Kāda biji, kad iepazināties? Kā viņu valdzināji, kā liki viņam par Tevi domāt? Skumja dzīves un attiecību rutīnas nogurdinata sieviete neliek par sevi domāt.