Cik liela nozīme viņa profesijai?

Pēc dažiem komentāriem sāk izskatīties, ka tām sievietēm, kurām nav mega lielas algas, ir jājūtas vainīgām par to, ka viņu vīrieši pelna pietiekoši, lai nodrošinātu ģimeni. :D

Bet lai taču meitenes izvēlas savas mazatalgotās profesijas, vai nestrādā vispār. Galu galā tādas sievietes ir pie sāniem gana labi atalgotiem vīriešiem, kuriem nemaz nevajag karjeristes, kas pelna tūkstošus. Katrs izvēlas sev otru pusi pēc gaumes.
Mans paziņa stāstija no savas pieredzes tā, jaunībā vēlējies lai sieva (nu jau sen ex) nestrādā algotu darbu, jo redzējis, ka viņa mamma daudz strādā, maz ir mājās, taču pagāja gadi, sievai nekas neinteresēja, ne izglītošanās, nekas un šķiroties saprata savu kļūdu, un es tieši tādu pašu stāstu zinu vēl vienam vīrietim. ;)

Abalone, par to jau es arī šokējos - vai ir tādas, kas apzināti to dara?
To jau es saprotu, ka daudzām ir slikti atalgots darbs - darbs, kādu var atrast uz to brīdi. Bet kad apzināti izvēlas šādu darbu, tas man bija kas jauns.

Mans viedoklis - sievietei/ vīrietim jāmēģina sevi nodrošināt tik tālu, lai situācijā, ka Tu paliec viens, Tev būtu līdzekļi, lai viosmaz kādu laiku izdzīvot un arī pieredze/ izglītība, lai vismaz kaut ko trast un nopelnīt.

Cik dzirdēti stāsti, ka vecene sēž mājās un tikai čīks un zāģē vīru, lai nes vairāk. Reāls stāsts - vīrietis strādāja vairākus darbus, laukos, kur nauda jau tā grūši nāk, Sieva palika arvien riebigāka. Vīrs pāris reizes teica, ka parāksies un vienreiz arī savus draudus izpildījis. pirmais, ko sieva pateica, ieraugot līķi: "Ak tu maita, mani bez naudas atstāji..." Secinājums viens: ir arī bābas tādas mantkarīgas maitas.

Par sevi, man ir svarīgi, lai otrai pusītei būtu potenciāls, arī svešu naudu man patīk tērēt, bet svarīgi lai pašai būtu kāda finansiālās dabas rezerve, kaut vai nekustama īpašuma veidolā.

Chanely: pie tādām profesijām mierīgi var pieskaitīt bibliotekāres, skolotājus, muzeja darbiniekus, tas ir cilvēki ar fanātisku interesi kaut kādā jomā, piemērām pazīstu vairākus vēsturniekus, kuriem svarīgākais ir dzīvoties pa tiem eksponātiem, stāstīt par atradumiem citiem, rīkot muzeju naktis, braukt ekspedīcijās meklēt jaunus eksponāus utt, un viņi pazinās, ka mūsu valstī zinātnei , muzejiem nebūs liela finansējumu, protams, mēģina piepilnīties arī citur, lekcijas pat lasa, bet vienalga saprot, ka tūrīgi nek''lūs. DIEMŽĒL es neesmu tāda, un pametu to, par ko saņmetu labi ja vispār pāris simtus , bet ietu uz darbu ar prieku.....

Jā, ir ļoti daudz šādu profesiju, un tās ir vajadzīgas. Ja cilvēkam ir šis aicinājums, tad ir jāiet uz to. BET ir jāapzinās finansiālā puse.
Nevis jāiet uz to ar domu "nu nekas, gan jau bagās vecis to kompensēs".
Tas, manuprāt, nav pareizi.

Man galvenais, lai vīrietis strādā, dara to kas patīk un saņem attiecīgu atalgojumu. Varam saņemt kaut vienādu algu.
Vispār stulbs stereotips,ka sievietei ir jāpelna mazāk, kā vīrietim- STULBUMA KALNGALS.

Ar ko sieviete ir sliktāka kā vīrietis?Tā jau ir pašas noniecināšana.

chanely, nu parasti tāda veida un "garīgas uzbūves" cilvēki arī apzinās, ka nebūs ta piķa tik daudz, vinīgais, ka vairākus dzīve piespiež meklēt kaut ko citu, no kultūras nozarēm aiziet talantīgi cilvēki, arī sievietes, lai rēķinus nomaksāt, bet ja viņam būtu tūrīgi vīriši, kuri varētu atbalstīt, tad tas sievietes/ ko slēpt, arī vīrieši, varētu nodarboties ar zinātni/ mākslu, pētījumiem utt. Citās valstīs šo lomu uzņem valsts un privātie fondi un mecināti :)

Taču nu negribētu,ka mans vīrietis ir fotogrāfs, bērnudārza audzinātājs, taxi šoferis, autobusa šoferis, tālbraucējs, armījnieks vai pavārs, aktieris vai mūziķis.

pavasarīte, tā gan ir, nevar nepiekrist Tev..
Bet nu labāk es par šo jautājumu pārāk neizteikšos, jo kremt man tas, ka vienmēr sievietei jābūt tai apdalītajai finansiālajā ziņā

Man vienalga kā saucas viņa profesija,kaut vai ieroču tirgonis,galvenais lai pats dziivo zaļi un padara manu dzīvi zaļu :D

chanely,
Ne visas var būt veiksmīgas arhitektes, IT speciālistes, uzņēmējas u.c atalgotu profesiju pārstāves. Piem., vienu brīdi topā bija jurisprudence, uzskatot, ka juristi pelna daudz un viņiem naudas netrūkst. Ko tas dotu, ja es kļūtu par juristi, taču man šī profesija vienkārši riebtos? Jā, labi atalgota profesija u.t.t., bet faktu tas nemaina. Vai tad tiešām vajag dzīties tik ļoti pēc naudas, lai strādātu darbu, kas sagādā galvassāpes un riebumu ik dienu? Jā, es izvēlējos pedagoga profesiju, jo tā ir mana sirdslieta, taču tas nenozīmē, ka es apstāšos un neko nedarot gaudošu, cik slikta dzīve ir pedagogiem. Es mācīšos tālāk, dažādošu sevi profesionāli arī citās jomās, bet ko tad, ja blakus ir cilvēks, kurš tikai paņaud, ka "nu jā, pedagogiem mazas algas" un neko vairāk nav spējīgs izdarīt? Es apzināti neskrienu pakaļ naudai un mans mūža sapnis nav medīt bagātniekus, kamēr pati sēžu mājās un skaitu naudiņu. Arī es pielieku pietiekami lielas pūles, lai nākotne būtu gaišās krāsās.
Es tikai gribu dzīvot normāli, lai spētu nodrošināt to, ka maniem bērniem nekas netrūktu. Neuzskatu, ka visu mūžu sievietei ir jāsitas, lai uzturētu bērnu baru un vīrieti, neatļaujoties ne reizi sevi palutināt. Galu galā ģimeni veido divi, bērnus rada arī divi. Protams, ka ir lielāka drošības sajūta, ja otrs pelna vairāk.

Man seit lakam pedagogiem cita situaacija-neko loti lielu nepelna,bet liekas,dziivo normaali...Mans kaimins ir pasniedzeejs universitaatee!Loti interesants cilveeks -phd...sieva arii loti izgliitota,bet nestraadaa jau vairaakus gadus-rosaas pa maaju ,raksta graamatu!Abi turaas kopaa loti labi,jo ir liela saderiiba domaasanaa-abi juutas laimiigi tiesi tur kur ir!:)
Laikam svariigi ir saiet kopaa cilveekiem ,kuri sapass arii uzveree par to,ko veelas no dziives...!Vieniem tas sauktos knapinaasanaas,bet citiem loti patiik dziivot vienkaarsi...es nesaku nabadziigi...!
Ko dod tas lielais naudas maks,ja cilveeku nevar "sagremot" citaadi-ne gariigi ,ne fiziski....Tai milziigai naudai kopdziivee pazudiis veertiiba vienaa mirklii!Tam viirietim ir jaabuut tavaa energijaa vispirms ,tad var domaat taalaak...!

Kā man krīt uz nerviem, ka pastāv uzskats, ka vīrietim obligāti ir jāpelna vairāk par sievieti! Kāpēc gan? Ģimene ir jāspēj nodrošināt abiem, jo nekas nav mūžīgs. Kā nekā ir tas teiciens ''līdz nāve mūs šķirs'' un ne tikai nāve. Uzskatu, ka arī sievietei ir jāspēj nostāvēt uz savām kājām, jo ja nu gadījumā viņa paliek viena, tad viņa varēs nodrošināt sevi un bērnus. Mūsdienās mēs vairs nevaram paļauties tik ļoti uz otru pusi, kā sievietes to varēja agrāk. Nenosodu tās, kuras savās mājās izvēlās būt mājsaimnieces, gadījumi mēdz būt dažādi. Un vēl - ja tu gaidi daudz no otra, tad tev ir jāspēj arī tik daudz dot pretī!

Par mani pašu - es laikam paliktu ar to vīrieti, kurš man patīk un kurš pēc domāšanas man ir tuvāks, nevis ar naudas maisu ar kuru man nekas nav kopīgs. Starp citu, skolotāji nemaz tik maz nepelna un kā jau metenes minēja, pastāv alternatīvas. Ja izvēlies veidot ģimeni, tad skaties vairāk uz vīrieša īpašībām, kā, piemēram, stingra iešana uz mērķi, lai vēlāk abiem ir vieglāk uzturēt ģimeni.

piekrītu dominikai. vai sieviete jutīsies par sevi pārliecināta, piepildīta, ar augstu pašapziņu, ja neko pati nedarīs un nauda vīrietim būs jālūdz pat paketēm? un kas notiks, ja vīrietis aizies pie citas? ko tad sieviete darīs bez profesijas, darba pieredzes, darba? ir muļķīgi paļauties tikai uz vīrieti

Es patiešām negribētu, lai vīrietis pelna mazāk kā es. Līdzvērtīgi- jā, ok. Ja vairāk, es arī nesūdzētos. Bet ja mazāk (šajā variantā nav runa par dažiem latiem, bet gan par krietnu starpību)- es automātiski pēc kāda laika sākšu viņu uztvert kā nespējīgu nodrošināt ģimeni. Ja man būtu 20 gadi, man būtu patiešām vienalga, jo tajā laikā par ģimeni nedomāju. Tā kā man māmiņalga būs minimālā, es nespēju iedomāties kā izdzīvot, ja vīrietis pelna ļoti maz. Tā ir tāda neapzināta domāšana uz priekšu, man šķiet (man jau zvani arī sāk zvanīt). Un galu galā cik augstu sevi vērtēs vīrietis, kurš pelna mazāk kā viņa sieviete? Sākumā varbūt samierināsies, bet ar laiku tas viņu sāks grauzt. Tas ir vīriešu dabā, viņi paši ir šo kārtību ir iedibinājuši. No sērijas "tu neesi vīrietis, ja nevari nodrošināt ģimeni".

Un vispār man šķiet, ka sievietēm ir jābūt vājākām par vīriešiem, kā citādi viņi var savu vīrišķību un rūpes izrādīt?! Viņi nealkst pēc visuvarošajām supersievietēm.

p.s. es te nerunāju par plānā galdiņa urbējām-nagu lakotājām.

Es nesaprotu, kāpēc, ja sieviete pasaka, ka vēlas, lai vīrietis pelna vairāk, vairums uzreiz brēc, ka viņa pati neko nedara un gaida, ka vīrietis pienesīs visu uz paplātes. Ja es pelnu konkrētu summu, par kuru pati sevi ļoti labi varētu uzturēt bez vīrieša atbalsta, tas nenozīmē, ka nedrīkstu gribēt vīrieti, kurš pelna vēl vairāk. Man ir aizdomas, ka tās, kuras saka, ka nevēlas, lai vīrietis pelna vairāk, ļoti liekuļo. Pat, ja sieviete pelna 2000 Ls, viņai un pašam vīrietim būs patīkamāk, ja viņš pelnīs, piemēram, 4000 Ls. :) Ja ne skaļi atzīstiet to, tad vismaz klusībā sev nemelojiet. ;)

Abalone, paskaidro man, kā tu vari gribēt, lai vīrietis pelna divreiz vairāk par tevi? Manuprāt, katram no partneriem ir sava nauda un nav ko līst otra makā. Tas, protams ir forši, ja draugs tevi palutina un tā, bet nevar to pataisīt par obligātu prasību - ja nepelni tik un tik, tad tu neesi vīrietis. Kā mēs zinām, mūsdienās cilvēki īpaši neaizraujas ar ģimeņu veidošanu, tā kā tās algu atšķirības paliek nebūtiskas.

Kāpēc tik grūti pieņemt,ka kādai patiesi ir vienalga un viņas domas negrozās ap vīrieša naudasmaku un to,ka viņam jāpelna vairāk?Apgalvot,ka ja kāda tā uzskata,tātad liekuļo ir stulbi.

* Kumeliņš, gribu to tāpat kā gribu kādu konkrētu kleitu. :D Tā nav traktēta kā obligāta prasība. :) Nevienam nav aizliegts gribēt. Protams, ne visi dabon to, ko grib, bet tas jau ir cits stāsts. :) Un nesaki, ka Tu nevēlies, lai Tavs vīrietis ir labāk nodrošināts nekā Tu. Kā jau koshlene rakstīja-vīrietim jāspēj nodrošināt ģimene un jāvar justies spēcīgākam, ļaujot sievietei justies sievišķīgai. :) Kad iepazinos, man nebija ne jausmas, cik vīrietis pelna, nezinu arī tagad, tikai zinu, ka krietni vairāk nekā es un par to man liels prieks. :)