Cik liela nozīme viņa profesijai?

Par pedagogiem vienmēr esmu brīnījusies, jā, daudzi pelna maz, taču man pazīstami arī tādi, kuri pelna ļoti labi+pasniedz privātstundas, tāpēc tad, ja tiešām grib, nopelnīt var aī viņi. Šobrīd man ir svarīgi, lai vīrietis pelna vairāk par mani, tāpēc simpātijas vien nebūs iemesls attiecībām.

Pedagogiem tak nākošgad algas cels. ne tā?
Dari ko liek sirds, ne prāts. Vabrūt pēc pāris gadiem pedagogus novērtes un labāk sāks maksāt un Jums abiem pietiks skaistai ģimenes dzīvei :)

Nezinu, vai man varētu iepatikties tāds, kas nedomā par nākotni un nolēmis visu mūžu knapināties.

Nu, bet ir taču visādas iespējas kā nopelnīt. Es neticu, ka tie paši pedagogi ir nolemti, jo ir visādas iespējas, kaut vai savs bizness kā galējais variants. Tādā ziņā, ka te pat nav runa par attiecībām, bet ja es gribētu strādāt profesijā kurā ir fiksēta alga un tā nav augsta, tad es domātu klāt vēl kaut ko. Kaut vai kā te minēja - privātstundas. Katrā ziņā, es nemeklēju vīrieti tam, lai viņš mani uzturētu. Ar to es arī atbildu uz jautājumu - neko nedarītu, turpinātu attiecības.

Man varbūt profesijai nav nozīmes, bet cilvēka mērķim un iešanai uz to gan. Cilvēks, arī pedagogs var izdomā papildus visu ko, lai nopelnītu. Taču, ja cilvēks neko nemēģina mainīt, lai savu dzīvi uzlabotu, tad gan nebūtu pa ceļam, ja viņš būtu apmierināts, ka ir pedagogs un vairāk neko viņam ne vajag, ne gribās sasniegt.

Izmantojot jau minēto piemēru par pedagogiem, varu teikt, ka sekotu sirdij. Ja esmu spējusi sevi nodrošināt, būdama pedagoģe un arī vīrietis to ir spējis, tad problēmu nesaskatu, jo attiecības ir jāuzsāk simpātiju dēļ, ne tādēļ, lai atrastu kādu, kas tavas raizes par kārtējo īres maksājumu sasistu drumslās. Ja vīrietis būtu tāds, kurš uz mana rēķina gribētu iedzīvoties, jo pats sevi kārtīgi nespētu nodrošināt, tad gan tādu sūtītu dillēs.

Piekrītu Liliii.
Man ir ārkārtīgi svarīgi, lai vīrietim ir tā "fiška" un lai viņš būtu gatavs darīt visu, lai nopelnītu. Kaut vai krīzes brīdī iet mežā kokus zāģēt vai tīrīt ielas. Ok, tas ir tā retoriski, bet ir svarīgi zināt, ka viņš uz to ir gatavs. Nevis brīdī, kad ir švaki ar naudu, paziņot, lai eju meklēt otru/trešo/nto darbu, jo viņš jau neies par kapeikām strādāt. Arī 100 lati ir nauda un daudz vairāk nekā 0ls
Protams, es vēlos vīrieti, kurš var mani aizvest uz kino vai iedzert tēju, nevis tikai pastaigāt pa parku ;D

nu ja jau tev profesija ir vaļaspriekam (tātad sevi uzturēt normāli nespēj), pieņēmu, ka tev palīdz vecāki. Nu lai jau palīdz diviem

uzskatu, ka vīrietim IR jāpelna. Sieviete var atļauties dz;ivot uz vīrieša vai vecāku, vai vēl kāda rēķina. Vīrietis gan nē. Ja abiem kopā tas naudas pietiek - viss ok. Ja nē, tad jāmeklē bagāts mīļākais :)

nu man kolēģei (skolotāja) vīrs arī strādā skolā, abiem ir ir divi bērni, auto, normālā dzīvoklī dzīvo..un neliekas, ka viņi knapinās..

Otrā diskusijā minēju, ka jebkas ir labāk par bezdarbnieku, bet mūsu kopābūšanas laikā mans puisis vairāk kā gadu bija bez darba, bet es biju pacietīga un atbalstīj viņu. Protams bija kašķi un zāģēšanās ik pa laikam, bet prom es uzreiz neskrēju. Nu varu par to priecāties, jo viņš beidzot ir ieguvis sev piemērotu un labi atalgotu darbu, un to, ko es savulaik ieguldīju attiecībās, nu nāk atpakaļ.
Ja man būtu jaizvēlas no nulles, es joprojām klausītu sirdi. Jo es ieskatos puisī, nevis viņa naudas makā.

Man vienai ar savu algu būtu pietiekami. Pat ja alga nav 1000 Ls mēnesī, tomēr tas ir darbs, kas man patīk. Es labāk saņemu tos 250 Ls, nekā strādāju darbā, kas riebjas pat ja atalgojums ir lielāks. Neesmu no cilvēkiem, kas var sakostiem zobiem darīt to,kas nepatīk. Īslaicīgi jā, bet ne uz ilgu laiku.
Kas attiecas uz otru pusi... runa nav tikai par naudu. Jā, esmu pieradusi dzīvot konfortabli, kad man nekas netrūkst, patstāvīgi sev to nodrošinu, cik nu iespējams. Pagaidām, kamēr studēju arī vecāki palīdz, taču šoreiz runa nav par to. Man psiholoģiski ir svarīgi, lai otrs pelna vairāk. Tāda kā drošības sajūta.

Nicco, Tu esi skolotāja, kura raksta "konfortabli"?

atvainojos par kļūdu - komfortabli

Līva, steigā rakstīju un savu kļūdu pamanīju, izlaboju. Nogurums dara savu :-)

Ir svarīgi tomēr, jo jābūt garantijai,ka ģimene būs nodrošināta. Ja viens pazaudē darbu, lai nav jādzīvo mētājoties un īrējot kaut ko - ne to.

Neizvēlētos tādu vīrieti vai uzturētu tikai draudzīgas attiecības.
Man vīrieša materiālais stāvoklis ir svarīgs kritērijs.
Bet cilvēki ir dažādi, ne visiem ir vienādas prasības un ambīcijas. Galvenais, manuprāt, ir neuzvelt vainu otram, ka tas neatbilst tavām cerībām, jo viņš pie tā nav vainīgs. Tavas vēlmes ir tikai un vienīgi tava problēma, ja vari sadzīvot ar to ,kā ir, tad labi. Ja ne- meklē kādu atbilstošāku.

Manuprat, ka neatkarigi no naudas, galvenais ir saticiba un milestibas, ciena un atbalsts un velme sasnieght kaut ko vairak. Tavos spekos ir atbalstit virieti, lai vins kaptu uz augsu. Protams, tur jaiet vai virietis grib to darit. Varbut vins ir tads, kurs tik knapias un sezh uz divana alinju dzerot, ceriba, ka sieva so apkalpos un aprupes.

sugarmakeup - es gan neuzskatu, ka virietim IR japelna tik, lai sieviete varetu neko nedarit, Kam tad sievietes jau vesturiski par savam tiesibam cinijas? Lai sedetu majas un nagus lakotu?

Man ir svarīgi, lai vīrietis mācētu naudu nopelnīt.
bet man liekas, ka skolotāju gadījumā nav viss tik melni kā to pasniedz. Jā, zaļam gurķim no augstskolas sola alga maziņa. Bet iegūstot pieredzi, var pasniegt privātstundas, vadīt dažādas lekcijas, seminārus...Un tad nopelnīt var tīri labi. Svešvalodu skolotāji vēl var ar tulkošanas darbiņiem haltūrēt. Iespējas, manuprāt, ir pietiekami. Vajag tikai tās izmantot.

nu visi jau bagati nevar but! ar so domu var sevi mierinat:D