Man bija līdzīga situācija, tikai biju otrā pusē - ja tā var teikt. Mans tēvs no ģimenes bija aizgājis, kad es viju vēl pavisam maza. Es viņu pat nebiju nekad redzējusi un lieki teikt, ka nekādu naudu viņš manai mammai nevienu pašu reizi nebija iedevis.
Kad man bija 15 gadi, vienreiz paliku brīvdienās mājās viena, sēdēju vēlu draugiem.lv un man uzrakstīja viena meitene, kurai tāds pats uzvārds kā man ar tekstu, ka esam ļoti līdzīgas. Nu jā, tiešām. Tad vārds pa vārdam, sākām sarakstīties un viņa pateica, ka esot mana pusmāsa (gadu jaunāka), par manu eksistenci viņai vecmamma pastāstīja, dzīvojot kopā ar tēvu...Man, protams, dusmas un sāpes reizē. Sameklēju arī to tētiņu draugiem.lv un uzrakstīju, ko par viņu domāju. Ar pusmāsu turpināju sarakstīties, bet pēc kāda mēneša, kad jau biju aizmirsusi, man atbildēja tēvs. Toreiz bija - wtf? Bet nu arī nedaudz sarakstījāmies un piedāvāja tikties. Piekritu. Pirmajā reizē laikam 2atā satikāmies, tad aicināja līdzi to manu pusmāsu. Ar pusmāsu viss ok, bet ar tēvu kontakts nesanāca (kas tad tur var sanākt?), teicu, ka man nepieciešams,lai viņš mani atbalsta finansiāli (viņš ir diezgan turīgs). Tad viņš man katru mēnesi 50ls pārskaitīja, bet uzreiz pēc 18 dzimšanas dienas - viss. Toreiz vēl satiku pusmāsu, viņa teica, ka tēvs pa jaunu apprecējies (4 vai 5.reize :D ) un tagad māju ceļ. Tur visa nauda aizejot. Tagad pusmāsu uz ārzemēm studēt palaida.
Mana stāsta dēļ es nesaprotu meitenes, kuras saka, ka nevajag satikties, ja jau tēvs nav pastāstījis. Nu pilnīgi mierīgi tēvs var būt tāds pats kroplis (atvainojos!) pret savām iepriekšējām saistībām kā mans tēvs. Arī viņš neko manai pusmāsai nestāstīja. Pastāstīja jau vecmamma.
Iemesls, mīļās meitenes? Tāds, ko jūs te visu laiku aprunājat - savā jaunībā mans sēklas donors saprata, ka jaunā sieva (mana mamma) nav īstā, bet uzņemties atbildību par laulībā dzimušu bērnu negribēja.
Pilnīgas dusmas uz tām, kuras var teikt, ka ir iemesls! Iemesls jau ir, bet ne tāds, ar kuru var tēvu attaisnot.