Chau! Uzreiz atvainojos, ka nav garumziimju. :)
Gribeju tikai sirdi pakratiit, esmu loti dusmiiga uz savu draugu, aizvainota un viilusies.
Bijam sodien sarunajusi, ka iziesim pastaigat peec tam, kad bus atbraucis no sava gimenes aarsta apmekleejuma (atrodas citaa pilseeta, kur agraak pats dziivoja). Peec briiza vinjsh man zvana, prasa, vai driikstot ar palikt tajaa pilseetaa, jo grib satikt cilveeku, kas agraak bija vinja pateevs. Es, protams, biju dusmiiga, jo mums ir mazulis, vinjsh daudz straadaa, viens otru praktiski neredzam, taapat kaa aarpus maajas sienaam neesmu bijusi jau vairaakus meeneshus. Lieki piebilst, ka pastaigaa ar mums abiem vinjs nav bijis nevienu pashu reizi. Stulbaakais jau ir tas, ka es zinu, ar ko tas beigsies - ar dzershanu liidz naakamaas dienas riitam. Sarunas gaitaa un dusmaas izbljaavu, lai jau paliek arii. Kaa peec tam izraadaas vinjsh pats esot to pateevu pierunaajis uz tikshanos, taadat jau tad, kad zvaniija man, zinaaja, ka tiksies. Tad nafig (es atvainojos par izteicienu) prasiija atlauju, jo tik un taa buutu palicis??? Vinjsh shad un tad ir ticis izballeeties vai atpuusties ar draugiem prom no maajaam. Sirds saap, jo vinjam shkjiet svariigaaks ir vinjsh pats. Teema droshi vien dzirdeeta 100reizes. Grribeetos dzirdeet, kaadu padomu kaa vinjam atriebties un likt saprast, ka vinjsh riikojas nepareizi.
39
