Skaļākie strīdi jebkad

Manejam kad uznak tad skali kliedz .Un citreiz tad dusmas durvis cert .Es vnk aizeju prom un strids cauri . Varu pat 2 dienas otram neeko neteikt .

Jums interesanti viriesi traapijusies. Ja es savam, strida laika, ielietu seja udens glazi vai lamadamas apsaukatos, varetu kramet savas mantinjas.

Strideties ir jamak ja ta var teikt. Es, lai cik dusmiga nebutu, neparkapju cienjas robezu un no otra gaidu to pasu. Ja tas izdarits, manas acis kautkas attiecibas ir pazudis un nebus vairs ka bijis.

Vienu vai divas reizes esam pacēluši balsi viens pret otru, bet neko vairāk. Un man šķiet, ka tā arī būtu jābūt. Es nevarētu paciest, ja mans draugs dusmās dauzītu sienas vai sauktu mani sazin kādos vārdos. Piekrītu Beibe.Marta par cieņu - es arī nekad vēl strīdā neesmu pārkāpusi robežas, un neuzskatu to par normālu lietu.

Nē, esmu mierīga.. varbūt pabļaustos, mazliet iesitu, bet neko plēst neplēšu. novērtēju tomēr lietas, kas man apkārt.

Man strīdēšanās nav raksturīga ,pārāk laba paškontrole,ir teikuši ,ka ar mani strīdēties esot bezjēdzīg ,labāk nosist uz reiz ,jo izvest mani no rāmjim ir grūti,līdz ar to otram uzvarēt nav lemts. Ja uznāk dusmas un besis es eju sportot, izlieku sevi fiziski tā , eju skriet, uz svaru zāli, boksa maisu atsist ,piedevām arī plecu izsist no vietas ,jo reizēm sanāk aizrauties ,kad galīgi ir visi nokaitējuši nervus, ar riteni ,hokejs,slidošana ziemā ,vai eju dzenāt moci vai mašīnu ,dažreiz vnk aizeju un kko čikājos ap mašīnu līdz pāriet.

Pagājušo gad draugs noveda tiktālu,ka man šķiet es tajās dusmās spētu arī nazi ribās ietriekt.Neatceros par ko mēs sākām,bet es aizgāju uz virtuvi un sāku raudā,šis atvilkās pakaļ un pateica-neceri,ka kaut kas būs kā tu gribi.Tā nebūs-vai ko tādu,un man aizvērās.Nevaru ciest,ka man kāpj uz galvas,mēğina pakļaut.Viņš laikam izdomāja,ka aizgājis par tālu un līda samīļot un es eksplodēju.Nekad nebiju bijusi tik nikna.Viņš arī teica,ka es esot palikusi pilnīgi traka,licies,ka uzmetīšos virsū un nositīšu,ko es droši vien arī būtu izdarījusi,ja viņš mani neturēt.Atceros,ka dusmās pilnīgi tricēju.
Vispār aizsvilstos ātri,bet ātri arī nomierinos.Pēdējo reizi vienkārši aizgāju ar suņiem uz mežu.
Draugs aizsvilstas vēl ātrāk,reizēm tiktāl,ka sāku saukt par psihopātu un sūtu ārstēties.

diemžēl ir nācies arī draugu/paziņu lokā izkašķēties
bet tā dusmās esmu gan metusi telefonu,krūzi,pulti,arī žults veļas aumaļām,varu arī sākt psihot,nu tā itkā čuk čuk aizgājusi..kādreiz arī demostratīvi pakoju mantiņas..itkā iešu prom.. draugs arī bļāvis, purinājis,aizbēdzis..

šogad gan viss labāk..dusmās esam iemācījušies līdz 10 aizskaitīt un apsēsties izrunāties.. ja tomēr nesanāk..ticamāk abi klusām papukstēsim viens pie otra..

Mans draugs ir īsts auns pēc horoskopa - vienkārši spītējas. Nekliedz, nelamājas, neko nesit. Man atkal bimbu vienmēr rauj!

oi, visādi gājis :D Draugs ir šķaidījis krūzītes pret sienu, arī sitis ar dūrēm pa apmetumu, izsitis skapim durvis, saukājies drausmīgiem vārdu salikumiem, bet tas viss vairāk pret kādu citu bijis, pret mani neatceros neko tādu superagresīvu vērstu. Varbūt skaļāka balss pacelšana, bet sakaidri zinu, ka viņu var izvest no rāmjiem.

Pati vienriez uzspļāvu drauga mājā uz paklāja un teicu, ka vairs nekad negribu atgriezties tajā nolādētajā vietā, vienreiz draugs bija notupies un es viņam iespēru pa pēcpusi tā, ka viņš apgāzās un viņam bija šausmīga neizpratne sejā.

Vairākas reizes esmu bijusi klāt, kad draudzene skandalējās ar savu puisi, trakākā reize laikam bija, kad viņš viņu pacēla, lai nomierinātu, viņa spārdījās ar kājām un nospēra visus puiša mammas tomātu stādus no plaukta, kas nokrita privātmājā no otrā uz pirmo stāvu. Tad atnāca arī mamma un viss bija vēl sliktāk.