Skaļākie strīdi jebkad

ja, lasu un brīnos, es neesmu atļāvusies neko trakāku ka raudāšanu un tad jau mans draugs saka, ka par daudz raudu strīdos un esmu emocionāla..nez ko viņs teiktu par spļāvienu sejā:D un durvju laušanu no enģēm?:D vispar vinam derētu izlasīt šo rakstu!

Uj, es laikam esmu visvisvispsihākā no visām! :) Esmu gan situsi, gan visiem lamuvārdiem lamājusi, gan puiša sudraba ķēdi no kakla norāvusi (un iemetusi pļavā). Tagad, protams, kauns lasot cik citas mierīgas, bet es šo savu īpašību laikam nevaru "izārstēt"! Esmu vardarbīga visā savā būtībā! :D

Viena meitene šeit jautāja, kas jādara vai jāpasaka, lai dabūtu spļāvienu sejā - būtībā jau nekas TĀDS. Neskaitāmus gadījumus ar spļaušanu esmu dzirdējusi no draudzenēm un pati redzējusi, ka vīrietis tā dara uz ielas (un nav pat runa par alkoholiķiem, psihipātiem, vai tamlīdzīgi). Pārlieku liela emocionalitāte, agresivitāte un nesavaldība, tāpēc arī tāda rīcība.

Lasot meiteņu atbildes, arī atceros vienu gadījumu ar ārā lekšanu no mašīnas, bet nu toreiz tas bija galīgi dumji :D

Parasti jau es paburkšķu un eju tur, kur varu pabūt viena, bet ir arī gadījies, ka mani nokaitina tā pa riktīgo un es metu zemē to, kas pirmais pagadās pa rokai, vai arī aizcērtu durvis tā, ka blakus mājām logi izkrīt. :D

Līdz šim vienīgais cilvēks, kas mani ir spējis novest līdz baltām pelītēm, ir mamma. Tad nu strīdoties ir lidojis telefons un cirstas durvis, bļauts un kliegts... Šaubos, vai ar mani cienošu cilvēku, kas visdrīzāk būtu mans draugs, jo citādāk viņš šajā statusā neietaptu, aizietu tik tālu. Esmu ultrapacietīgs un diplomātisks cilvēks.

Es laikam izcelshos... Metu ar kreeslu un sienaa veeljoprojaam caurums :D :D

hahaa labak paskataties jaunāko video internetā klīst, kā vīrs strīda laika Vecmilgrāvī pie veikala sadauza sievas auto :D
vot tas ir strīds :D

es meedzu aiziet prom, kad esmu novesta liidz baltkveelei. vai nu uz otru istabu, vai pastaigaaties, vai paseedeet vienkaarshi mashiinaa. probleemas saakaas, ja man to neljauj dariit un tai vietaa, lai man ljautu nomierinaaties, iet pakalj un turpina striideeties. tad gan apleju cilveeku ar vissaapiigaakajiem dzeelieniem pa vinja vaariigajaam vietaam un ja turpina mani bakstiit, tad arii varu iekraameet ar kaut ko smagu. veel ir viena lieta, kas mani tracina, ja otrs cilveeks katogoriski atsakaas uzklausiit manu viedokli striidaa un runaa man pa virsu visu laiku. tad varu nobljauties taa, ka otram vajadzees peec tam dzirdes aparaatu.

Esmu gan bļāvusi gan puisim iekrāmējusi pa vārīgo vietu, tā, ka nabags vārtas pa gultu ar asarām acīs, tagad padomājot, vajadzēja iesist vēl stiprāk :D

Mani tracina, ja strīda laikā otrs stāv kā mūris un neko nesaka, tas mani vēl vairāk satracina un es sāku vēl vairāk bļaustīties un ārdīties, arī kājas sišana pie zemes man ir ļoti aktuāla tendence. Arī situācijās, kad kaut kas nesanāk vai esmu neapmierināta tā gadās, tas notiek neapzināti, nebiju pirms tam neko tādu pamanījusi līdz man pateica, ka es kā mazs bērns kāju situ pret zemi :D
Ir bijusi grūstīšanās, cik nu var sanākt ar savu skudras spēku. Durvju sišana. Pļauku sišana. Lai neaizietu, ir bijusi maisiņa saplēšana, tā ka visas mantas izkrīt ārā.
oij, ka tā padomā tik daudz neforšu lietu ir bijis...tagad varu uzelpot un atpūsties no tā visa un ļoti ceru, ka man vairs nekas tāds nebūs jādara un jāpiedzīvo.

Es esmu nerunātāja, tas jau man no bērnības, kad kaut kas nepatika vai apvainojos, stundām varēju sēdēt zem galda klusēdama :D

Bet, te tieši video par tēmu :D trauku plēšana tāds pilnīgs sīkums salīdzinoši http://www.diena.lv/latvija/kriminalvestis/virs-veikala-stavlaukuma-sadauza-sievas-automasinu-13947196

Bū, domāju, ka video būs smieklīgāks. Drīzāk vecis padumjš - pats savu auto arī sabojāja, dabūja 80Ls sodu un 4 punktus. Vot, būtu ar nūju pastrādājis, slinkais tēviņš :D

Es dusmās ļoti spēlēju uz morāli, es neārdos, es nemētāju neko, lielākais, ko es varu strīdā izdarīt ir pacelt balsi, kura man jau tā nav diezko klusa, vai vienkārši doties prom. Kādreiz es varēju dauzīt sienas un sist durvis aiz sevis, tagad es tā vairs nedaru. Cenšos savaldīt vēlmi kaut kā fiziski uzvesties, bet es strīdos parasti runāju ļoti stratēģiski, lai sāpinātu to, ar kuru strīdos un izrādītu pēc iespējas lielāku vienaldzību pret šo situāciju.
Bet, kad man tiešām sāp tas, par ko ir strīds, es vienkārši parasti sāku raudāt :DD Par ko man pašai nāk smiekli, jo man riebjas raudāt :D

man ar savējo nav bijuši lielie strīdi, arī nekad neko neesam ne situši pret zemi, ne metuši viens otra virzienā. pārsvarā pie mazajiem strīdiem es arī mēdzu klusēt, arī izmest kādu asu un dzēlīgu piezīmi, bet arī pēc tam nejūtos diez ko labi, jo tas taču mīļais cilvēks. vispār vienmēr ir vēlme, lai strīds ātrāk beigtos un viss būtu labi, jo tie taču ir tīrie sīkumi, par ko tie sākas...

Es esmu no psiho bariņa.

Trakākie strīdi - es esmu situsi pļaukas, dauzījusi ar dūrēm pret krūtīm, plēsusi dažādus traukus, telefonus, ir lidojuši pa gaisu sadzīves priekšmeti, ēdiens, jebkas, kas ir pa rokai. Esmu plēsusi papīrus, fotogrāfijas, dāvinātās ķēdītes, uttttt. Lekusi ārā no mašīnas, esmu tikusi ieslēgta dzīvoklī. Katra strīda laikā runāju ļoti skaļi, mēdzu raudāt. Pilnīgi mierīgi varu sākt raudāt uz lielākās ielas pilsētā. Mēdzu sarunāt arī rupjības, pasūtīt ļoti rupji. Bijušie parādā arī nav palikuši :D esmu turēta ar varu mājās, mesta gultā ar varu, esmu atstāta uz ielas nakts vidū, tika reiz saplēsts mans apģērbs, esmu saņēmusi dažādas rupjības, dabūjusi spļāvienu no attāluma. Ja būtu trāpījis, visticamāk mēs izkautos.

Klusēšanu neciešu. Ja otrs klusē, mani tas ļoti uzvelk. Jā, ir neliela skandālistes slava, bet man savaldīties ir ļoti, ļoti grūti :(

krista
tad varu nobljauties taa, ka otram vajadzees peec tam dzirdes aparaatu.

:D smējos. Man patiesībā ir līdzīgi, ir jāļauj man aiziet un nomierināties, pēc tam mierīga varu nākt atpakaļ.

jautaajums taam, kuras neciesh kluseetaajus striida laikaa - kaapeec jums taa tracina fakts, ka cilveeks meegina savaldiities un pakluseet? manupraat, klusums ir labaaks nekaa sarunaat kaudzi, ko pats iisti nemaz taa nedomaa, bet otram nodara lielas saapes.

No malas skatoties uz skandālistēm, varu teikt vienu - viena lieta ir skaļi strīdēties, otra škandalēties. Ja būtu vīrietis nemūžam neko tādu nepaciestu. Histērijas mani kaitina visvairāk!

Klusētājus neciešu varbūt tāpēc, ka dzīvē vispār neciešu cilvēkus, kuri nemāk muti pavērt vaļā un pateikt kaut ko, t.i. man nav cieņa pret šādiem cilvēkiem, arī respekts nekāds, tāpēc noteikti arī strīda laikā tas ĻOOOOOTI tracina, ja otrs tikai klusē, mierīgi stāv! Tak kaut vai bļauj man pretī, kaut lamā mani visos vārdos, bet saki kaut ko!!!! :D

Man riebjas, kad klusē, jo šķiet, ka otram ir vienalga vai speciāli mani ignorē. Man tā pat kā c1ta, labāk lai otrs bļauj, nevis klusē kā ūdeni mutē ieņēmis. Tas mani vispār nenomierina, tieši otrādāk sāku provocēt vairāk, līdz pati uzsprāgstu :(

Lieli striidi nav bijushi. Man parasti vienkaarshi saak birt asaras, jo esmu pinkshkje jau no beerniibas, taapeec nav taa, ka taa buutu kaut kaada manipulaacija, es vienkaarshi nemaaku neraudaat, kad naak raudiens :D Draugs ir no kluseetaajiem. Shaubos, vai mums jebkad sanaaktu shkjiivju meetaashana vai kaushanaas. Abi arii aatri atmaigstam.

ai, es vispaar nemaaku striideeties, visi mani argumenti pazuud kaut kur asaraas un neko sakariigu es nevaru pateikt. jaanomierinaas un tad var normaali izrunaat lietu.

Ir viena lieta, kas man sevii patiik, nekad nekad "nedzelju". Nekad nesitiishu pa vaajaakajaam vietaam ar vaardiem. Briinums, ka es taa maaku nokontroleet, jo esmu superemocionaala. Praataa vienkaarshi zinu, ka izteiktu vaardu vairs neizdzeesiishu.



Ar braali ir pilniigi cits staasts. Vinjsh vieniigais manii atmodina kaut kaadu nenormaali trako. Ar vinju gan esam kaavushies, metushi lietas, situshi, kodushi, bljaavushi liidz nav balsu.

Biezhi bija taa, ka es nenormaali stipri no visas sirds ceertu ciet durvis, man nepietiek, es atveru valjaa un ceertu atkal un taa vairaakas reizes, katru reizi starpaa nolamaajoties, protams. un tad histeeriski raudu. Muusu starpaa striidu laikaa tieshaam bija taads kaa naids, ja taa var teikt. Tagad viss ir mainiijies, jau kopsh maniem kaadiem apmmeeram 18 gadiem nav bijushi taadi striidi. Veel vieglaak ir nestriideeties katram dziivojot savaa valstii :D