« iepriekšējā | 1 2 3 4 5 6 7 | nākamā »

Skaļākie strīdi jebkad

262

Reģ: 27.03.2012

Vakar ar draudzeni izvērtās interesanta saruna, kas lika atcerēties dažādus notikumus un pārdzīvojumus manās bijušajās un esošajās attiecībās. Proti, cik tālu mēs vai mūsu vīrieši ir aizgājuši strīdu karstumos, ko esat pieļāvušas un ko neesat piedevušas?

Mans bijušais mēdza sist ar dūri sienā, kad dusmojās, no kā viņam pēc tam sāpēja rokas. Viņš arī reiz izsita durvis toreizējai guļamistabai. Cits bijušais mani reiz sāka grūstīt sabiedriskā vietā, to viņam tā arī nepiedevu un man tās ir sāpīgas atmiņas. Vārdi, protams, tā pat. Pati esmu sasitusi savu mobilo telefonu, kad reiz dusmojos, bet tas arī tāds lielākais fiziskais zaudējums.

Kā ar Jums? Jūs mēdzat izrādīt savas dusmas fiziskā veidā un kā ar Jūsu bijušajiem/esošajiem vīriešiem? Varbūt kāda var izskaidrot no psiholoģiskā vai personīgā viedokļa, kāpēc cilvēki tā izrāda savu neapmierinātību un vai to var mainīt?

14.05.2012 10:55 |

zilbuliite

2487

Reģ: 24.04.2012

kad es dusmojos,tad man vienkārši no dusmām raudāt gribas..neko nesitu, neko nedaru, vienkārši auroju un bimboju....reizēm sagrābju savējam seju un kliedzu virsū, bet tas ir tikai tad,kad tiešām esmu dusmīga un viņš izliekas,ka mani nedzird.
viņš arī ir no tiem,kas sit ar dūri sienā...neko nav saplēsis, bet rokas sāp pēc tam..vai arī smagi pūš....tjipa,lai nomierinātos....

14.05.2012 11:27 |

lullaby

633

Reģ: 29.01.2009

ņam ņam - man ir ļoti līdzīgi ar to nesakarīgo runāšanu. Grūti kaut ko loģisku pateikt dusmu uzplūdā. Tāpēc tagad, lai nebūtu jābļaustās visai neloģiski, jāsit kāja pie zemes un jādauza durvis, kad par kaut ko sadusmojos, vienkārši izeju no istabas, kādu brītiņu nomierinos, sakopoju domas un tad eju atpakaļ un esmu spējīga normāli pateikt par ko un kāpēc dusmojos.
Bet vispār 5 gadu laikā mums ir bijuši varbūt 2 strīdi, pārējais ir tāda neliela mana sadusmošanās vai niķošanās.
Draugs vispār strīdos ir mierīgs - neko nedauza, nebļaustās. Kādreiz mani tracināja, ka es bļaustos, raudu un situ kāju pie zemes (kas viņam likās šausmīgi smieklīgi), bet viņš tikai mierīgi pagaida, kamēr es nomierināšos.

14.05.2012 11:28 |

436

Reģ: 06.03.2012

Lielmkais,ko atļaujos - kliegt un bļaustīties,attiecībās ar pašreizējo draugu arī pēc tam esmu atvainojusies par to,ko es esmu sarunājusi. Fiziski nevienu neiespaidoju un īpašumus nebojāju.
Varbūt vienkārši nav bijis vēl tik liels kašķis. :)

14.05.2012 11:30 |

Čijo

180

Reģ: 14.07.2009

Parasti cieš durvis un jau pieminētais apmetums :D
Durvis patīk dauzīt gan man, gan draugam.

Bet parasti, ja runāju tieši par strīdiem no sērijas "es-mans vīrietis", tad izmēģinamm, kurš visskaļāk prot kliegt. Skumji, bet balsis mums tādos gadījumos nostādītas varen augsti.
Tikai 1x esmu mēģinājusi ar kaut ko mest draugam, bet varu teikt PALDIES manam tizlumam, jo netrāpīju (šķiet, ka tas bija telefons un metu sejas virzienā). Tad biju jaunāka, hormoni trakoja un bravūrība sprāga ārā pa visiem galiem, tagad neko tādu nedarītu.

Bet, ja runājot vispārīgi par strīdiem- visvisvisvairāk besī, kad strīda karstumā otra persona pagriežas un iet prom, bet man vēl ir tik daudz kas par ko pukstēt (lai gan pati arī esmu tā darījusi) :D

14.05.2012 11:31 |

Zane108

622

Reģ: 14.05.2012

Lasot citu sieviešu komentārus, sajutos garīgi nelīdzsvarota.

14.05.2012 11:33 |

vasaras_beerns

1496

Reģ: 12.09.2009

visstulbākais ka stīdu laikā dažreiz ir tā, ka kliedz vai mēģini kko ļoti pareizi pateikt un sapiņķerējas vārdi un nesanāk tā kā gribejas pateikt :DDD

14.05.2012 11:36 |

Čijo

180

Reģ: 14.07.2009

Bet visvisvairāk man tomēr patīk strīdu iznākums, kad izārdamies, aizejam katrs uz savu pusi (vai istabu). Tad sēžu, vāros iekšēji, dzirdu, ka viņš nāk atpakaļ un pie sevis domāju- tā..es tūlīt viņam vēl to un šito pateikšu, tad viņš man redzēs...
..bet viss izvēršas tā, ka eju viņam pretī un mēs abi automātiski apķeram viens otru. Tā kaislīgi, tā mīļi. Eh.

14.05.2012 11:41 |

Rabarbers

Reģ: 29.01.2009

Mani ātri var izvest ar stulbu rīcību, tad parasti lietas lido pa gaisu, esmu palikusi bez telefoniem un krēsliem. Cērtu durvis. Bet tāda mantu bojāšana ir, ja sadusmojos, kad man nav blakus otrs cilvēks. Kad ir blakus, tad parasti klusā mierīgā balsī sāku teikt lietas, kuras ir nepatīkami dzirdēt un aizeju prom. Draugs gan saka, labāk būtu, ja izārdītos, jo tas mierīgums biedē un tracina vēl vairāk :D

14.05.2012 11:53 |

Oga.

836

Reģ: 27.10.2009

Ar savu brāli kaujos vēl tagad, bet mūsu "kautiņi" parasti ir joka pēc, nevis dusmu uzpūdā. Parasti sanāk tāda kā parodija par kaušanos. Zilas rokas ir bijušas, vienreiz man kkā pa degunu uzšāva, tecēja asinis, bet man tik un tā nāca smiekli. :D

Ar vīriešiem neesmu kāvusies. Dusmās es mēdzu mazliet pacelt balsi, bet ne jau tā, ka kliegtu ļoti.

14.05.2012 12:13 |

Oga.

836

Reģ: 27.10.2009

Un, protams, nerunāšana. Kā es varēju aizmirst. :D

14.05.2012 12:15 |

koshlene

3743

Reģ: 31.01.2009

Es nežēlīgi rupji lamājos, dauzu kājas pret zemi un tuvākos priekšmetus sviežu tā cilvēka virzienā, uz kuru dusmojos. Dažreiz vēl aizeju un atņirgtiem zobiem iesitu :D

14.05.2012 12:17 |

Nejautā!

349

Reģ: 28.04.2012

Es parasti dusmās klusēju....draugs man tāds pats, tāpēc reizēm sanāk noklusēt pat dažas dienas :) Strīdoties nekliedzu, bet tā kā šādās situācijās parasti nāk raudiens, neko daudz nevaru izrunāties. Draugs savukārt mēdz aizcirst durvis, mētāties ar mobilo telefonu vai pulti....un kad viņš šādi psiho, man vienmēr nezkāpēc nāk smiekli =)

14.05.2012 12:29 |

smirnoff

2817

Reģ: 04.06.2009

Shii teema man saapiiga. Ir bijushi drausmiigi striidi attieciibaas ar bijusho draugu. Ir gaajis visaadi,ir sadauziijis kaadus 6 telefonus,paceelis pret mani roku. Taads smiekliigais striids bija taads,ka vinjsh man meta ar zivju pirkstinjiem ,tagad smiekliigi liekas un stulbi. Tas bija murgs,lai neteiktu vairaak,bet taapeec jau tas ir ex.
Pashreizeejaas attieciibaas nekas nav pleests,sists vai dauziits. Parasti kad dusmojos,tad driizaak vnk nerunaaju,bet draugs parasti ir pirmais ,kursh saaks runaat un miiljot,jo ir ljoti mieriigs un nespeeju pat iedomaaties ,ka vareetu man kaut ko izdariit vai nosaukt kaados nesmukos vaardos. Man tieshaam ir paveicies tagad.

14.05.2012 12:41 |

escade

378

Reģ: 14.04.2010

Es parasti nerunaaju, nemaaku kliegt, tas liekas stulbi un nepatiik pasai. ir bijis kad aizceertu durvis. ar lamu vaardiem nekas neesmu striidos lamaajusies. Draugs taapat. bet ir bijis,kad aizmet telefonu vai sadauza miskasti :d

14.05.2012 12:44 |

hedviga

114

Reģ: 11.11.2011

ar draugu neskandalējos, tikai pasaku, kas man nepatīk un arī variantus, kā šo situāciju var risināt. parasti tas palīdz. ja iemesls ir kāds cits cilvēks, tad varu kļūt nikna un sabļaut, ka maz neliekas. protams, pēc tam sajūta nav no tām foršākajām.
draugs vispār miera mika. esam kopā ~ 4 gadus un nevienu reizi neesam ne strīdējušies, ne kāvušies. pat speciāla kaitināšana viņu nekādi neietekmē. reizēm šķiet, ka tas nav normāli.
par iepriekšējiem - kas to vairs atceras.

14.05.2012 12:45 |

Blushingham

188

Reģ: 29.01.2009

Ārprāts :D Man tā nerunāšana un klusēšana ir neizturama vairāk par divām stundām, kur nu vēl dažas dienas. Tas, manuprāt, ir muļķīgākais, ko var darīt strīdoties, jo problēmu atrisināt tas nepalīdzēs. Mums attiecību sākumā gāja visādi, draugs arī sita ar dūri sienā un vienreiz pat ar telefonu laikam sev pieri pārsita. Tā kā es zinu, cik ātri viņš mēdz "iekarst," mana taktika ir vienkārša - neturpinu kliegt, pierādīt savu taisnību, bet vienkārši izeju no istabas, pagaidu minūtes 10 un dzirdu, ka viņš nāk. Tad arī mierīgi visu izrunājam. Bet dažreiz arī ķeros pie sieviešu ieroča, kas dot mums pārākumu - sāku bimbāt, kaut gan pārāk bieži to arī nedrīkst izmantot :)

14.05.2012 12:46 |

mmm`

1906

Reģ: 05.04.2009

_chocolate_, es gan raudu, kad sāp, nevis, lai manipulētu.

14.05.2012 13:15 |

Blushingham

188

Reģ: 29.01.2009

_chocolate_, es gan raudu, kad sāp, nevis, lai manipulētu.

Es arī raudu, kad sāp, bet dažreiz asaras palīdz ātrāk izbeigt strīdu. Es neuzskatu, ka tas ir slikti. Dažās situācijās es labāk nobirdināšu asariņu, nekā centīšos pārliecināt par savu taisnību. Ar manu draugu tas darbojas gandrīz 100%, jo, dažreiz, viņš spītējot katram manam argumentam liek pretī 10 savus, kaut gan zina, ka tā nav taisnība. Tad, kad es raudu, viņš atmaigst un atzīst, ka viņam tomēr nebija taisnība. Bet tas nenozīmē, ka esmu baigā manipulētāja vai pinkšķe :D

14.05.2012 13:31 |

Nejautā!

349

Reģ: 28.04.2012

_chocolate_ arī sišana ar dūrēm pa sienu neko neatrisina, bet redz tavs draugs un daži citi tādu "metodi" joprojām piekopj! Kad vienam labāk šķiet izkliegties un izdauzīties, cits nomierinās un pārdomā visu klusējot!

14.05.2012 13:37 |