lakšmi, esmu rijusi četras reizes. sākumā ar sāniņu jāuzguļās uz kušetes, tad kaklā iepūtīs tādu pūšamo, kurš padarīs nejūtīgu tavu rīkli, būs sajūta, ka grūti siekalas norīt, nav sāpīgi, taču var radīt nepatīkamas izjūtas. tā būs jāpaguļ dažas minūtes, kamēr kārtīgi iedarbojas, un tad nāk pati jautrākā daļa. tev mutē ieliks tādu plastmasiņa korķīti ar caurumiņu (mutes lielumā), tajā caurumiņā iebāzīs cauruli, un lēnām laidīs iekšā rīklē. sajūtas ir tādas, it kā kāds tev divus pirkstus mutē būtu iebāzis, proti, notiek rīstīšanās, taču, ja elposi dziļi un nomierināsies, sajūtas ļoti ātri pazudīs. būs tikai viegla kņudoņa. pašās beigās, velkot ārā pašu, pašu zondes galiņu, sajūtas ir nepatīkamas, taču sāpīgi nav nevienā brīdī. ja spēj sevi savākt rokās un nomierināties, tad viss būs kārtībā.
pirmo reizi riju desmit gadu vecumā, un man māsiņa turēja kājas. šodien jau zondi iespējams taisīt ar anastēziju un dažādiem nomierinošiem preperātiem.