Es ta aizdomajos - mana pazinu loka ir veseli 2 pari,kas pec pusgada,pusotra gada apprecesanas skir laulibu aiz " raksturu nesaderibas, vai nevarejusi sadzivot kopa utt. "
Jautajums - ja tu ar so cilveku esi bijis kopa,dzivojis kopa diendiena 2 - 3 gadus un peksni pec kazam saproti,ka ikdiena jums ir "raksturu nesaderiba",kas pec velna mainas pec kazam??
Kapec pirms kazam viss bija jauki un skaisti, bet tikko apprecas, ta ikdiena ir nesaderiba? Tu tacu ar so cilveku biji kopa cik nu kurs, redzi,kads raksturs utt...
Ir cilvēki, kas domā, ka kāzas atrisinās attiecību problēmas. Piemēram, vīrietim patīk pavairāk iedzert, bet sieviete uzskata, ka tad, kad viņi apprecēsies, viņš kļūs atbildīgāks, sapratīs, ka tagad ir ģimenes galva utjp. un pārstās iedzert. Bet realitāte bieži ir pavisam savādāka.
Varbūt tā sajūta, ka tas ir uz mūžu, ka viens vai otrs saprot, ka nevēlas sadzīvot ar kaut kādām rakstura iezīmēm otra cilvēka raksturā. Varbūt pēc kāzām citiem tik pa īstam sāk nākt ārā visādas dīvainības, jo kur nu vairs aizbēgs otrs.
Mani tikai mulsina tas fakts,ja pirms kazam,dzivojot kopa redzeji,nu ka nav kaut kas, ka ir ta " raksturu nesaderiba, vai ikdienas nesadzivosana", tad kapec japrecas ar to cilveku,ja redzi un juti,ka nav ar vinu pa celam? Kura bridi pec kazam rodas ta raksturu nesaskana vai nesadzivosana?
Tas tāpēc, ka parasti, it īpaši meitenes tā domā, ka pēc kāzām viss ies uz labo pusi un vīrietis pēkšņi mainīsies, bet tur jau tā lieta, ka īsti enkas nemainās.
Zinu vienu pāri, kas pēc 8 gadu kopā būšanas apprecējās un meitene pēc mēneša aizgāja, jo saprata, ka nekas nemainās. Pati jau vainīga, ka tik stulbi un naivi ticēja, jo parasti tieši uz slikto mainās, jo kāpēc vēl censties, ja esi dabūjis to ko gribēji.
Man šķiet, ka ar katru dienu mēs ar vien vairāk uzzinam visu ko par savām otrajām pusītēm, jo katra diena ir savādaka, katra atpūta, katra ballīte, kur var redzēt mīļoto attieksmi pret visu.. Protams, jo ilgāk dzīvo jo vairāk iepazīsti.. Bet tās problēmas pēc 5-10 gadiem, manuprāt, ir vienkārši dzīves radītas. Kaut kadas problēmas, kas liek mainīties cilvēkiem... Un saprotams, ja dzīvē neklājas labi, tad arī attieksme pret citiem var nebūt īpaši laba. Nu tās manas domas. Domāju, ka arī mūsu vīrieši ik pa brīdim atklāj jaunus untumus par mums, ne tā? :) :)
Mani radi laikam domā, ka kāzas būtiski kaut ko maina, jo nemitīgi prasa, kad beidzot precēsimies.
Es domāju, ka ir pāri, kas šķiras gan pirms, gan pēc kāzām, jo vienkārši saprot, ka vēlas ko labāku sev, ka neapmierina viens otru vai kā. Var jau būt, ka ir cilvēki, kas cer, ka laulība mainīs lietas, bet katram ir savi iemesli, kāpēc apprecas un kāpēc izšķiras. Labāk agrāk izšķirties, nekā dzīvot vienkārši kopā, lai nebojātu savu statusu un statistiku.
Kaut kur lasīju,ka sievietes apprecas,jo cer,ka vīrietis mainīsies. Vīrieši precas,jo cer,ka sieviete paliks tāda pati. :D Protams,realitāte ir gluži savādāka vairumā gadījumu...
Es gan neesmu novērojusi tādi tendenci, ka pēc ilgāka laika kopā būšanas apprecoties, izšķiras. Tā kā man gribētos teikt, ka autores gadījumi ir izņēmums, sagadīšanās.
824
