Naivums vai žēlums.

Ir bijusi.
Ko varu pateikt... izdomā, kam Tu dzīvo - sev vai otram cilvēkam. Un, ja esi kopā aiz žēluma, tad, iespējams, liedz gan viņam, gan sev satikt otru cilvēku, kuru patiesi mīlēsiet!

Agrāk vai vēlāk vēlēsies atkal šķirties, jo acīmredzot tam ir iemesls. Cilvēki nemainās. Vai ļoti reti. Bet parasti pāris mēnešus mainās un vēlāk atkal viss pa vecam...

es zeeluma peec ar savu bijusho viiru sitaa nomociiju peedeejos 3 gadus. veel jo projaam sevi lamaaju par savu stulbumu un par pazaudeeto laiku. ja buutu skiirusies toreiz, man par vinju paliktu labas atminjas,toties tagad skjeermi ap dveeseli metaas katru reizi, kaa atceros vinju. uz doto briidi man tas likaas cilveeciigi, jo vinjam dziivee bija melnais periods un vinja teevs uz naaves gultas, bet tagad saprotu, ka esmu mociijusi sitaa gan sevi, gan vinju.

Man jau ir tas faktors,ka noticu,tam visam ko viņš man saka,ka viss būs savādāk,ka nestrīdēsimies un tā tālāk. Bet pārsvarā,jau viņš pats izaicina mani uz strīdu. Esmu pateikusi viņam lietas,kas mani kaitina,bet viņš tik un tā ar tām mani paķer un atkal sākās viss pa vecam. Šoreiz teica,ka lai dodu pēdējo iespēju,ja nelabosies tad viss būs cauri. Tagad šaustu sevi,vai pieņēmu pareizu lēmumu..

Žēlot otru ir sliktākais, ko var darīt, jo tas visu padara sarežģitāk un sliktāk. Beigās vēl stulbāk jutīsies gan viņš, gan tu.