Jamet ārā viss...

Es katru reizi, kad apmeklēju kādu lielāku veikalu (Alfu, Spici utt.) , nopērku kādu nieciņu, kaut vai interesantas zeķubikses, bet ar tukšām rokām laukā nekad neiziešu, savādāk justos "apčkarēta". Ūun vēl, ja redzu, ka ir laba atlaide - tad vai nu vajag , vai nevajag, nopērku. :D Nedēļā vidēji 1-2 reizes tādos iegriežos un sevi iepriecinu.

āa. un ārā neko nemetu - vai nu atdodu draudzenēm vai arī pārdodu atverskapi.lv ,
man nekad nekas nav novalkāts, vismaz es tā uzskatu, tā kā nav kauns pārdot/atdot.
(nu ok, izņemot apakšveļu), ar to man būtu kauns dalīties. :D

Es neko nemetu ārā, man ir žēl, tiešām fiziski žēl. Katru drēbi jūtu kā savu un nevaru iedomāties to izlidināt. Es apraudātos. :D Bet vilkt man tikuntā nav ko. Vīrietis uz to saka, lai skatos savā ebay, ne tajā, kas internetā, bet tajā, kas skapī. :D Lai sabildēju katru drēbi, uztaisu mapīti un tiklīdz nav ko vilkt, pašķirstu to un atceros drēbes, kuras atrodas skapja dzelmē. :D
Par laimi tagad top skapis-istaba un man vēl jo vairāk nevajadzēs neko mest ārā. :)

Nu,es arī katru sezonu nepērku jaunu drēbju čupu.Drēbes un apavus pērku tikai tad,ja vajag.Ļoti reti nopērku kko spontāni jo tiešām nežēlīgi iepatīkas.Man ir tieši tā,kā minēji-ja man ir vienas špiļkas,tad priekš kam man vēl 10 pārus vajag?kad tās vienas saplīsīs,tad ar jaunas nopirkšu.Ņemot vērā,cik reti špiļkas nēsāju,tad noteikti kādus 5 gadus tās kurpes izvilks.
Manas mīļākās drēbes ir gadiem vecas.Vieni gari,biezi svārki,ko rudeņos un ziemās valkāju ir piecus gadus veci.
Metu kaut ko ārā tikai tad,kad novalkājas,nelabojami saplīst vai kļūst par mazu.
Man vnk neiedomājami riebjas tā bezmērķīgā vazāšanās pa veikaliem un iepirkšanās.Man nepatīk pirkt kaut ko pirkšanas pēc vai ar domu,ka ''moš kkad uzvilkšu''.
Vispār,tā pieminētā mešanā arā man atgādināja laiku,kad kojās dzīvoju.Tad draudzenei bija istabas biedrene,kas katram gadalaikam beidzoties izsvieda visas drēbes un pirka jaunas.Nepārspīlējot-visu,kas bija skapī salādēja miskastes maisos un izmeta.Vienalga vai valkāts vai nē-nebūs modē vairs.Tas man bija šoks,bet šobrīd sāk šķist,ka nevis viņa bija jocīga,bet es esmu jocīga,jo es netaisu šopingu katru sezonu,kā žurnāli mūžīgi iesaka.

Abalone- tas ir labi teikts par to -paskaties savā ebay:D tik smieklīgi..

man nav tā, ka es skatos uz drēbes vecumu, cik tad gadus nu man viņa tur skapī karājas. es drēbes mainu katru dienu un reti sanāk uzvilkt vienas bikses un vienu svīteri un pēc laika šo pašu kombināciju. cenšos mainīt, tādējādi, es tik ātri apģērbu nenonēsāju. nepatīk, ka cilvēki velk vienas bikses un tās tā nonēsā, kamēr tiešām parādās izdiluši caurumi. ļoti sekoju līdzi tam, lai apģērbs izskatītos labi.
ļoti patīk iepirkties un reizi mēnesī vai dažreiz gadās biežāk, nopērku sev kaut ko. tam obligāti nav jābūt apģērbam, man patīk aksesuāri, ar tiem var tā atsvaidzināt koptēlu! :)
arī apavi, vienalga, tie var iet gadiem, bet, ja man patīk, ja labi izskatās, nav nodzīti līdz pēdējam, tad kāpēc gan ne? viss jau atkarīgs no cilvēka paša, kā viņš apģērbu, apavus kopj, ja to dara cītīgi, tad apģērbu vai apavus var ilgi saglabāt un nēsāt tā, ka prieciņš :)

p.s. par to, vai visu izmest un iegādāt jaunu, kādās cenās..? viss atkarīgs no veikaliem,kuros iepērcies. vari taupīgi iepērkoties sev visu sapirkt pa 200 LVL, vari arī pa 2000 LVL, tas katram ir individuāli, jo katram taču galviņā stāv aptuveās cenas, cik gatavs izdot somai, biksēm, apakšveļai utt.

Raksts ir labs, bet katrai pašam tomēr jāizvērtē, cik ko ilgi valkāt un vai esi gatava no kādas lietas šķirties tikai tāpēc, ka tā rakstīts žurnālā! Riezēm pat ir bijis tā, ka kādu laiku kādu lietu nevalkā, tā ir nolikta dziļākajā skapja stūrī un kad izvelc iepriecina fakts, ka tā joprojām der un labi izskatās!
Vairāk jāvadās pēc savām izjūtām, ieradumiem, gaumes un iespējām!

Man ir dazas labas un milas drebes, kuram ir ka minimums 5 gadus vecas. Bet pa cik esmu baiga lupatniece, tad visu laiku kaut ko sev noperku jaunu. Ka ari metu ara vecas dzebes, kuras vairs nepatik vai negribas vilkt. Darbojos pec fenshuj, izmetu veco, lai jauns vieta nak.

Man liela daļa apģērbu, īpaši dārgākas lieta - virsjakas, apavi, somas - kalpo daudzus gadus, daži pat kopš skolas laikiem :D Tā kā ir daudz drebju, var pamainīt, tāpēc nenolietojas. Skapi ik gadu sanāk parevidēt no drēbēm kuras ir morāli novecvojušas vai manam vecumam vairs neatbilstošas. Modei nesekoju, velku to kas patīk. Ja ir veikalā kas man patīk, iegādājos.
Manuprāt var mest ārā to, kas neder, ne īsti piestāv, neērts. Vienkārši piepērc kaut ko jaunu klāt, kas iepatīkas. Iegādājies kādu jaunu komplektiņu, topiņu ko saskaņot ar esošajām lietām. Aksesuāri arī var piešķirt jaunu skatu.

Kad parcēlos un lidoju no Uk uz LV, nācās pusi garderobes izmest laukā, jo bagāžā vairāk ielikt nevarēja, tad nu es visas savas nevajadzīgās lupatas arī izmetu, tās kuras tiešam zinu, ka nevalkātu. Bet arī kopumā man nav tieksmes krāt skapī kilogramiem drēbju. Arī uzskatu, ka jāmet laukā vecās, lai vietā nāktu jaunas! :) Praktiski, viss, kas man ir, ir loti mīļas drēbes. Kad kāda lupata paliek jau veca,vai ar defektu, nav zēl mest ārā.

Parasti man ir grūti izmest ārā vecās drēbes, jo liekas, ka kādreiz tās vēl vilkšu.
Kaut ko jaunu pērku gandrīz katru nedēļu, taču tāpat liekas, ka ir par maz, un ka neko sakarīgu neesmu nopirkusi.
Laikam vēl neesmu nostabilizējusi savu stilu, un tāpēc tā.

Regulāri revidēju skapi, bet ir viena kapučjaka (atcerieties tās kādreiz stilīgās no BikBok, kuras visiem bija :D), kura saglabājusies no vidusskolas laikiem un citreiz uzvelku vai nu mājās vai ārā, izskrienot krosu. Pārējais jau viss ir salīdzinoši jauns, it sevišķi pa šo gadu ļoti daudz jaunumu savairojās, jo biju mainījusi stilu, tāpēc daļa vecā tika atdots/pārdots, bet daļa skapja aizmugurē glabājas, ja nu sagribas tomēr uzvilkt. Mēteļus un labas kurtkas gan pārsvarā saglabāju.

Manas draudzenes manu skapi sauc par veikalu :D Tur vispār nav vietas, viss ir pārbāzts, es patiešām dažas lietas nemaz neatceros. Ļoti daudz lietas ir ar birkām, vēl ne reizi nevilktas. Tas pats ir ar somiņām un kurpēm. Man ir reāla iepirkšanās slimība, pati to atzīstu, bet neko jau nevar padarīt :D Reizi 2 mēnešos nopērku pa 20 pakaramajiem, jo nav vairs, kur karināt jaunās drēbes :D Vislielākā apsēstība man ir kleitas un kurpes, tās pērku katru mēnesi, bet vairs jau nav kur likt.. Drēbes, kuras neesmu vilkusi dažus gadus tik un tā nemetu ārā, jo vienmēr pienāk brīdis, kad es to lietu tomēr uzvelku. Turklāt mode katru gadu pierāda, ka neko nevar mest ārā :D Un man skapī ir kā veikalā, kad atkal nav ko vilkt parakņājos un atrodu kādu drēbi ar birkām un jūtos kā tikko iešopingojusi :D

Kārtīgā visas dienas šopingā eju reizi dažos mēnešos, tad no rīta līdz vakaram ķemmēju t/c. Katru mēnesi iepērkos internetveikalos un dažkārt braucot uz t/c pēc paikas tāpat ievazājos kādos veikalos.

Man ir šausmīgi žēl šķirties no kādām drēbēm, tomēr vismaz reizi pusgadā saņemos un izšvirņīju ārā kādu lielo miskastes maisu. Tas gan nenotiek bez ilgas domāšanas, laušanās un kādas asariņas. Tikai es nemetu miskastē- atdodu draudzenēm vai radiniekiem. Metu ārā tikai lietas,kuras ir saplēstas. Pat vecas un novalkātas drēbes nesviežu ārā, tās vedu uz laukiem, jo tur ir sistēma- strādājot uzvelc un pēc tam izmet miskastē. Gandrīz eko :D

Es neko nemetu ārā, man ir žēl, tiešām fiziski žēl. Katru drēbi jūtu kā savu un nevaru iedomāties to izlidināt. Es apraudātos.

Abalone man ir tieši tāpat :D:D:D

Kaut kādu jaunu lupatu nopērku kā minimums reizi divās nedēļās.
Šodien nopirku orandžu žaketi, jiftīgi zilas džinsas, balerinas un 2 somas.
Svētdien nopirku 5 jaunus T-kreklus un balerinas un platformenes.
Nedelu pirms tam 2 balerinas, maiku un vēl daudz ko. Ceru,ka ar to visu man pietiks, un vasaras laikā neko nepirkšu.

Es arī esmu drēbju, somu un kurpju krājēja, bieži metu ko ārā, atdodu humpalās vai māsai ar mammu. Man ir skapī arī drēbes kas ir kādus 6 gadus vecas. Nevados pēc likumiem, kad kas un cik daudz jāperk.

tad jau veselu bagātību vajag, lai visu izsviestu un tad pa jaunu sapirktu. Man apavi iet ilgi un esmu sapratusi atmaksājas pirkt ādas apavus un speciālos līdzekļus to kopšanai. Man ir vieni svārki no mammas jaunības,kuriem laikam jau vairāk kā 25gadi, bet modē ir, labi saglabājušies un katru ziemu uzvelku.

Es neko nemetu ārā, man ir žēl, tiešām fiziski žēl. Katru drēbi jūtu kā savu un nevaru iedomāties to izlidināt. Es apraudātos.

Un visam vēl klāt frāze- gan jau noderēs, pievilkšu tur, tur tur, kopā ar to un to :D:D

Nesen nopirku kastes, kur likt visas somas, izdomāju pie reizes saskaitīt. Zināju, ka viņu ir daudz, bet ne jau to, ka 69 gab. :D Cik man ir kurpes, es vispār neņemos skaitīt, jo man ir bail zināt to ciparu. Zinu tikai, ka ap simtiņu velk. Nu vai arī pāri simtiņam :D

Ak jā, frāze "gan jau noderēs" vispār man ir Nr.1 :D:D:D