Vēl mani pārsteidz tā liekulība un divkosība. Liriskās diskusijās par pirmo reizi, par tiem īstajiem, ļoti daudzas (lielākā daļa) atzīst, ka pirmais sekss bijis par agru, ja varētu, tad ar to čali negulētu toreiz, nožēlo utt., bet tiklīdz ir diskusija kāda par morālām vērtībām, tad ļoti daudzas meitenes pagriež sedziņu uz otru pusi, smejas un apsaukā tās "pareizās morālistes" par puritānēm, neveiksminiecēm, atpalikušām...
Diezgan nesmuka situācija sanāk...
Manuprāt, lai ir labāk stingri, argumentēti viedokļi, kategoriski un pat augstprātīgi kaut kādā mērā, nevis tā "es jau esmu nekas, tas ir tikai mans viedoklis (lasi, nav jāņem vērā tad)" utml. nestabili un vāji raksturi... Latvijā vispār tas tāds spilgts fenomens, cilvēki baidās pateikt savu viedokli, jo redz kaunās par savām domām...
Ja nebūtu kategorisku un pat augstprātīgu domāšanu, nebūtu tik daudz filozofisku novirzienu un uzskatu, nebūtu politikas un daudz kā cita. Cilvēkam nedrīkst klusēt :)