priori, ja es ēstu visu, ko man kārojas un cik lielās porcijās kārojas, tad veltos kā tāds zirnītis. Man ir ļoti slikta vielmaiņa, pieņemos svarā no katra nieka, viss apēstais uzreiz ir redzams uz ķermeņa (labi, man jau arī sen vairs nav ne 20, ne 25). Tādēļ jāapdomā katrs kumoss. Nevaru atļauties vakaros pierīties neveselīgus našķus, lai cik ļoti arī gribētos.
Reāli daudz ko atdotu, lai būtu no dabas slaida un varētu ēst visu, ko gribas, par to nedomājot, bet diemžēl dabiski slaida neesmu bijusi pat bērnībā.
Un laikam man lielākā problēma ir tā, ka es nespēju sadzīvot ar to veselīgo ēšanu. Man riebjas sevi ierobežot (ierobežojos jau no pusaudžu gadiem) jebkādā jomā. Un jā, ēšana ir liela dzīves bauda, bet ja ir jāapdomā katrs kumoss, tad tā dzīves bauda spēj novest līdz histērijai, jo vienā brīdī tas konkrēti piegriežas.