Oktobrī tikām pie savas Princese, tad nu viņa mums tādus pigorus rāda.
Kad bija pavisam maziņa, tad acis visu laiku lielas lielas kā pogas bija.
Sākumā viņa vienmēr ārprātīgi trakoja, skrēja, meta kūleņus, klupa virsū visām savām mantiņām, viņai bija tāds maz zilonītis, kuram dusmās vienmēr snuķi grauza, tā trakojot izlietoja visus spēkus, tad vienkārši gāja nokrita gultā un aizmiga. Pagulēja pusstundu un atkal.
Iesākumā naktīs gulēja tikai un vienīgi blakus manam vai māsa vaidziņam ar dibenu pret kaklu atstutējusies, pa nakti gan vienmēr noslīdēja uz kakla.
Kad bija maziņa, tad murrāja kā 10 pieauguši kaķi, naktī vienkārši pamosties varēja, jo likās, ka traktors iet pa telpu.
Tagad viņai ir sava mīļākā pelīte, maza, nobružāta, bet galvenais, ka grab. Kad viņa tiek pie savas peles, tad nu iet vaļā - pa visu dzīvokli skrien un uzbrūk tai pelei, lec kā stirna virsū viņai, tad mūk no tās. Citreiz paņem viņu ķepās un nāk spēlēties uz kājām, ja kādam tās ir uz zemes noliktas. Locās ap kāju un kož gan pelei, gan kājai. Vēl tā pele vienmēr tiek iemesta kaut kur, kur ir ūdens. Biežāk Princese pati met to peli savā dzeramajā traukā. Un tad žēli skatās, ka pele slapja un ūdens netīrs.
Tikko kā kāds ir izņēmis veļu no veļasmašīnas un nes izkārt uz istabu uz žāvētāju, tā viņa ir klāt. Seko līdzi un līdz ko bļoda ar veļu nolikta uz grīdas tā viņa ķeras klāt un iekārto sev guļvietu tur, izķeksē neērtās drēbes un tad izrok bedrīti, kurā gulēs. Ir ļoti neapmierināta un murkšķot iet prom, kad tiek izņemta no bļodas.
Pagaršos visu, kas ir ieliets glāzē vai krūzē. Ja būs ieliets glāzē, tad spītīgi dzers to laukā, lai man vai māsai netiek. Dzer pat citronūdeni.
Ļoti garšo D-light. Ja kāds atkorķē pudeli, tad viņa ir klāt un pārbauda vai tik nav alkohols iekšā. Ja būs, tas sāks laizīt korķīti vai arī mēģinās ar ķepu pagāzt pudeli tā, lai no tās iztek kaut kas laukā. Tāpēc dažreiz saucam par mazo alkoholiķi :D
Tā kā pērkam dzeramo ūdeni, tad viņai ir būtiski vienmēr, lai kāds ielej kaut nedaudz viņas dzeramajam ūdenim klāt, tad jūtas apmierināta.
Guļot vienmēr izplešās pa visu vietu. Kājas katra uz savu pusi un guļ uz muguras ar punci gaisā.
No rītiem vienmēr mammu modina augšā. Mani vai māsu nekad, tikai mammu.
Naktīs patīk taisīt spēļu laiku, kad pielien pie manis un murkšķ sejā vai sāk bučas dot, lai ceļos un spēlējos ar viņu. Tad ir trakā skriešana, slēpšanās, uzbrukšana no slēpņa.
Citreiz pienāk klāt, pieglaužas ar savu vaidziņu un sāk bučas dot, laizīt degunu, vaigu, lūpas un skaļi murrāt.
Mājās atnākot visiem ir jāpaņem viņa rokās un jāsamīļos, savādāk palaiž žēlabainu ņaudienu un apvainojas. Tāpēc vispirms tiek sabučots kaķis un kaķis sabučo atnācēju.
Ja kāds ir no veikala atnācis, tad visos maisiņos iekšā un meklē vai viņai nav kāda dāvaniņa nopirka vai našķis (jo mēs viņu lutinām ar šitādām lietām).
Maisiņu nevar atstāt neuzraudzītu, jo tad notiek spēle, mans maisiņš. Lien iekšā, sāk riņķot pa maisiņu. Maisiņa izmēri vienladzīgi, nesen iesprūda mazā maisiņa, jo ielīda ar vienu priekšķepu un galvu, netika vairs ārā.
Viņa kā suns riņko pakaļ savai astei un tajā kož.
Bieži vienkārši apsēžas skatās virsū un sāk ņaudēt un kaut ko stāstīt, tad gaida, kad atbildēs. Patīk dialogi.
Ja kāds ir slims, tad ik pa laikam pilien pie sejas un skatās vai tas cilvēks elpo. Patīk gulēt blakus un attēlot cilvēka pozu.
Ir traka uz vīriešiem. Jau izdzirdot vīrieša balsi sāk skaļi ņaudēt un saukt viņu iekšā. Ja kādai atnāks draugs ciemos tad viss, kaķene pie viņa un runājas un glaužās, sēž blakus un vēro.
Izejot pa druvīm vienmēr jāatskatās uz logu un japamāj viņai, ja ne tad sāk skaļi bļaut, ka neesmu atvadījusies no viņas.
Man liekas, ka vēl var stāstīt un stāstīt. Galvenais, ka viņai tikai 8 mēneši, bet mājās kā cirkā iet.
5625
