Ir dāvināta sudraba aproce, bet tas tā, pašam nestrādājot un mūsu attiecību ne pašā skaistākajā laikā. Aprocīte jau skaista, vienkārša, bet man nepatīk sudrabs, labāk jau zelts.
Un tāpat, man nevajag rotaslietas, labāk pati nopirkšu bižutēriju, jo vienkārši neuzskatu, ka tās nez cik zelta ķēdītes (kā manai māsai, kas staigā apkārusies kā čigāniete) , vai nez cik aproces vai vēl nez kas, ir noderīgs. Ok, gredzeni vēl jā, jo parastie smērējas un paliek nesmuki, bet tagad saņemt gredzenu no sava puiša būtu nedaudz jocīgi, kā nekā simboliska dāvana. Ir man zelta ķēdīte, ko krustvecāki dāvināja krustībās, zelta gredzens, ko saņēmu no vecvecākiem un šī sudraba aproce, ko nēsāju, jo viņš uzdāvināja, tāpēc mīļa. Tad jau labāk izvēlos naudu vai kko, kas tiešām noder, nevis vienkārši stāv un labi izskatās.
Varbūt, ja mēs ar puisi dzīvotu kopā un būtu ļoti bagāti, tad es labāk saņemtu rotaslietas kkādos nelielos svētkos, kas nav pat svētki. Nu, apmēram tā.
Tava teksta otrajai daļai gan piekritīšu. :)