Sintija, es nemanu problēmu, lai arī cik lielu drāmu Tu uzbur (un man par pārsteigumu Salome Tev vēl piebalso), es arī ciest nevaru dūmus, bet man vīrietis par smēķēšanos atzītos, jo es nerīkotu scēnu, nejautātu padomus cosmo, bet būtu saprotoša un ļautu smēķēt, ja grib. Es šķaudu smaržu tuvumā, acis asaro, kaklā un degunā parādās nepatīkama sajūta, tāpēc Stockmann 1.stāvs, piemēram, man ir visai netīkams, nerunājot par visām sievietēm Rīgas ielās, kuras pārspīlē, jo viņām pēc kokosa smaržo mati, āda pēc šokolādes, bet kakls noliets ar vēl kaut ko izteikti smaržīgu (lai gan ir, protams, izņēmumi gan sieviešu ziņā, gan arī smaržu, dažas man šķiet nekaitīgas).Vai man neiet ārā? Vai arī aizliegt draugam tās lietot, jo es kaut ko nevaru sadzīvot?
Un kāds sakars mīlestībai ar meliem par smēķēšanu?
Par pieredzi runājot, tādas nav, ar mani cilvēki ir atklāti, smēķētāji īpaši nekaitina, scēnas es laikam arī nerīkoju tik daudz, cik Tu vēlētos.