3 rindkopā pārāk izteikti lec acīs "jauna sieviete", "Sieviete apstājās", "Sievietei bija", "Sieviete nebija". Pārāk daudz atkārtojies tik mazā fragmentā. Un vēl nākamajā teikumā atkal... "soli pretī sievietei", "sievietes balss"...
Teikums pēc teikuma sākas ar vienu un to pašu. Lasot tālāk, tas pats sāk kost jau acīs "Sieviete ātri", "Sieviete nebija", "Sievieti sāka"... Sāk šķist, ka tu īsti nezināji, ko rakstīt tajā brīdī... Par to vairs neteikšu neko.
Otrs, kas ļoti izteikti lec acīs... "Bija tumšs, taču varēja saskatīt, ka tas rāda 12:19." Domāju, ka pati saproti, kur tur ir problēma un tā bija tikai neuzmanības kļūda. :)
Kopumā - ir ok. Rada iespaidu par tāda viegla romāniņa sākumu, ko varētu lasīt vasarā pie jūras.
Piestrādāt ir kur, bet prieks par tavu apņēmību un drosmi rakstīt, izpausties. Tā tik turpini.