Vēršos pie Jums, cosmo meitenes, pēc viedokļa un padoma.
Man 26 gadi, man ir identitātes krīze. Es savā vecumā vēl neesmu atklājusi sevi, savas spējas, talantus un patiesās vēlmes. Es bieži noniecinu sevi -sak, es neko nespēju, es nekam nederu, man nekas nesanāk, esmu pārāk klusa utt. Es ļoti slikti jūtos citu cilvēku sabiedrībā, jūtos ne savā ādā, liekas, ka visi ir pārāki par mani,atvērtāki, interesantāki sarunu biedri... man patiesībā ir ļoti grūti uzsākt sarunu ar cilvēkiem. Es sevi pārāk salīdzinu ar citiem cilvēkiem manā vecumā, īpaši ar sievietēm... Patiesībā esmu ļoti neapmierināta ar sevi daudzās jomās. Manī it kā mīt divi cilvēki - viens vēlas pievērsties karjerai, uzlabot komunikācijas spējas un pacelt pašapziņu, bet ir arī otra, sauksim kristīgā puse, kas vēlas kļūt par māmiņu, ziedot sevi ģimenei un kalpot Dievam. Šo pretrunu rezultātā manī ir šī cīņa.
Kādas ir Jūsu domas, meitenes? Varbūt varat man kaut ko ieteikt? :)
92
