Sasniegumi 25 gadu vecumā?

Tādi, kādus pats vēlās. Kā var teikt, ka jābūt konkrēti, piemēram vismaz 600 Ls algai, ja viens grib būt mākslinieks un atvērt savu galeriju, cits kļūt par mūziķi un uzstāties, cits strādāt bankā, vēl kāds birojā? Un daži nemaz negrib bērnus un vīru. Tāda vispārināšana ir pabriesmīga, zinot, ka dzīvojam pasaulē kur PAR LAIMI ir dažādi cilvēki un kaut kādām sabiedrības normām (vīrs, bērni) apzināti pieskaņojas tikai tie, kurus uztrauc citu viedoklis un viņi nevar ļauties tam, ko grib paši.

Ap to laiku, manuprāt, būtu normāli spēt pašam sevi uzturēt. Pārējais jau no katra paša vēlmēm atkarīgs.

Kādi ir Tevis pašas sasniegumi šajā vecumā?

Esmu 25 gadus veca/jauna, 600 latus mēnesī nepelnu, lai arī tas noteikti nav bijis mans mērķis, jo tad, ja gribētu pelnīt vairāk, to arī darītu + vairāk strādātu.
Nespriedīšu par citiem, jo tāda obligātā+universālā komplekta, ko līdz 25 gadiem būtu jāsasniedz, vismaz manā prātā nav, es priecāšos par meiteni, kura nolēmusi līdz 25 gadiem apprecēties un bērniņa tikt, un arī par sievieti, kura patiesi grib strādāt (ar sevi, attiecībām, darbā), galvenais, lai cilvēks 25 gados saprot to, ko grib tuvākajā nākotnē, jo īsti neatbalstu dzīvošanu bez plānošanas. Kam vēl būtu jābūt 25 gados? Nojausma par to, kas Tu esi. Šis gan dažai labai sievietei arī agrāk parādās, kādai citai mūža laikā "neatnāk", bet ļoti ceru, ka lielākā daļa 25 gados saprot kaut ko no sevis.
Par mani. Līdz 25 gadiem gribēju iegūt augstāko izglītību, ko arī esmu izdarījusi. Ja veiksies, pēc dažiem mēnešiem es būšu tikusi tik tālu, cik vēlējos. Vēlējos arī palikt Latvijā, ko apkārtējie itin bieži nesaprot. Jā, esmu pietiekoši daudz redzējusi pasauli, un es noteikti ārzemēs pelnītu vairāk, taču es kaut kur vēlos braukt prom ne maza un melna (nav domāts tā, lai kādu aizskartu, vienkārši mana izglītīa gluži nenodrošinātu augstus amatus ārzemēs), bet tāda, kuru jau augsti vērtē kā speciālistu. Un vēl līdz 25 gadiem esmu nonākusi brīva no nevajadzīgām grāmatām, spējot veltīt sevi tikai profesionālajai literatūrai. Vīrs ir plānots 29 gadu vecumā :)

Jā, jā, katram savs virziens, bet man tomēr liekas, ka 25 gadu vecumā jābūt tiesībām, savai dzīvesvietai, jāprot ļoti labi runāt vismaz vienā svešvalodā. Un bakalaurs.

Jā, tā sevis saprašana noteiktā vecumā... tas no sabiedrības ir daudz lielāks spiediens kā visi mani iepriekš uzskaitītie "sasniegumi" kopā.

Ja jau iesāku, tad lai jums tiek vēl - jā, jā, jā. :D

Uzskatu, ka 25 gadu vecumā ir jābūt skaidrai vīzijai un plāniem par nākotni, ir jāapzinās sava personība un iespējas sevi realizēt - jādzīvo harmonijā un mierā ar sevi.
Par ģimeni un karjeru - tā ir katras sievietes brīva izvēle.

man vēl nav 25, bet uzskatu, ka šajā vecumā sevi ir jāturpina izglītot. visticamāk 25 gados vairs nedzīvošu Latvijā, bet tāpat studēšu un strādāšu!
neuzskatu, ka bērna uztaisīšana ir pieskaitāma pie kādiem sasniegumiem!

Tas ir ļoti atkarīgs no katra cilvēka vēlmēm un mērķiem.Es uzskatu,ka 25 gadu vecumā ir jāvar sevi nodrošināt,vienalga cik ls liela ir alga,nevis jādzīvo uz vecāku rēķina.

Es uzskatu, ka šāda vispārināšana, standartizēšana un robežu noteikšana ir absolūta aprobežotība.

man uzskats ir, ka da jeb kādā vecumā cilvēkam ir jābut apmierinātam ar to, ko dara, un jābūt laimīgam. Tas ir galvenais, pēc tam jau viss cits atkarīgs no cilvēka, situācijas un likteņa faktora :D

Ak, un ja pieturas pie tādiem rāmjiem, tad tā arī nekad savu laimi neatrod, jo vadās pēc citu standartiem.
Galvenais ir darīt to, ko gribi un apzināties, kas esi.

Meičas, man ir jautājums (ne) par tēmu - no cik gadiem sabiedrībā pieņemts sievieti saukt par vecmeitu? :) Kā jums šķiet? Vai par vecmeitu sauktu arī sievieti/jaunieti, kas dzīvo kopā ar puisi, bet nav saderinājušies/precējušies?

Atbildot uz kikuciites jautājumu - protams, ka grūti vispārināt, bet es piekrītu tām, kas saka, ka šajā vecumā būtu normāli zināt, ko no dzīves gribi, un kāds ir nākotnes "plāns". Jāpiezīmē, ka arī neplānot un dzīvot spontāni ir sava veida plāns. Nu vienkārši vajadzētu zināt, kas pašai patīk, un kas nepatīk - lielos vilcienos. Un jā, pašam sevi 25 gados noteikti jāuztur...

PĒC MANĀM DOMĀM šaurs skatījums ir cilvēku vērtēšana kategorijās ienākumi, sociālais stāvoklis, attiecību statuss utml.

Nevienā no vecumiem nekam nav jābūt sasniegtam, panāktam, nopelnītam, iegūtam, jakonkrētais cilvēks to nevēlas.

buchmuule - manā skatījumā vecmeita ir sieviete, kurai ilgstoši nav attiecību, bērnu un vecums ir virs 35.
Kaut gan vīriešu vidū vecpuiši it kā skaitās tie, kas sievietes maina, bet tā arī neapprecas.

1. Domāju, ka 25 gados cilvēks pa īstam sāk stāvēt uz savām kājām, ir izgājis cauri sevis iepazīšanai tajos trakākajos veidos un jāveido savs pamats - finansiālais, morālais. Nedomāju, ka visiem jābūt vienādiem un vienā vecumā jāpelna vienāda naudas summa. Bet vajadzētu pieņemt sevi, attīstīties un domāt ar savu galvu.

2. Par vecmeitu pieņemtu apm. 45 gadu vecu sievieti, un vecāku, kurai nekad nav bijušas ilgstošas attiecības vai laulības. Tas mans stereotips.

Cik pasaulē daudz cilvēku, tik daudz dažādu atšķirīgu dzīvesstāstu un ceļu. Tas vairāk atgādina visādus muļķīgus standartizētos sarakstus " 100 lietas, kas tev jāizdara, pirms mirsti", "53 fakti, ko tu noteikti nedrīksti nezināt", "64 pasaules vietas, kas obligāti jāapmeklē, pirms atstiep galus" utt., utt.:D Cenšoties iekāpt citu iezīmētajos dzīves standartos, pats iedzīvosies nevajadzīgos kompleksos, trauksmē un trakā skrējienā pēc tā, kas tev varbūt nemaz nav vajadzīgs. Mana finanšu izglītība un visai pieklājīgā alga droši vien ir daudz mazāk vērtīga par kādu pašaizliedzīgu, ieinteresētu un talantīgu manu vienaudzi skolotāju pieticīgā skoliņā. Ilgtermiņā pilnīgi noteikti. Un kāpēc lai kādai bērns nebūtu sasniegums? Izaudzināt bērnu par labu cilvēku arī ir grūts un atbildīgs darbs, daudz atbildīgāks par bilances uztaisīšanu kādam uzņēmumam.

Vienigais, kam jabut - gudrakam ka jauniba. :D Parejais viss ir tikai steriotipi.
Protams, es pati veletos, lai taja vecuma pelnitu atbilstosi un butu jau vismaz 3 gadi veiksmigas karjeras, tacu.... tas ir individuali un nevienam par to isti nav dalas ka vien pasam. :)

OMG... cik nejauka diskusija, jo liek aizdomāties par visu, ko neesmu paspējusi sasniegt, un jutīšos kā lūzere :D :D

Ok, bet, ja par tēmu... Nu ja taisa tādu riktīgo sarakstu, tad ļoti daudzas lietas var ierindot. Bet nu tas tā, protams, rekomendējoši, ne jau obligāti ;)

Pirmkārt, jau, protams, jābūt spējīgai sevi pilnībā nodrošināt (bez vecāku un bez vīrieša palīdzības). Augstākā izglītība (vismaz bakalaurs, ideālā variantā arī maģistrs). 5 gadu darba pieredze. Alga no 500 Ls (LV apstākļiem). Vadītājas amats, ne vairs asistenta līmenis. Ideālā variantā - savs bizness.

Personiskajā plāksnē, neuzskatu, ka jābūt vīram un bērnam. Manuprāt, tas varētu būt atskaites punkts 30 gadu slieksnim ;)

Ja par pašu personību... Tad ir jābūt jau gana nobriedušai personībai, stabilai savos uzskatos un ar stabilu emocionālo stāju. Nevar vairs atļauties mazgadīgo izgājienus, visādas greizsirdības scēnas, apvainošanās, čīkstēšanas, pīkstēšanas, emociju izvirdumus u.tml. Jāstāv tam visam pāri un jābūt dāmai.

Un vēl - noteikti - līdz tam vecumam sievietei noteikti būtu sevi jāatklāj seksuālajā ziņā. Jāprot apmierināt vīrietis un jāprot pašai gūt orgasms :)