vēstules

Internets ir laba lieta, protams, kas ir tikai bonuss attiecību veidošanā. Tā kā mēs abi mācījāmies kopā, tad ar ikdienas tikšanos nebija problēmu, bet ar Skype palīdzību iepazinām viens otru ārpus nospiedošās formālās mācību gaisotnes. Ko lai saka, ir ko atcerēties, jo Skype bija otra "reālā" dzīve, vakari, naktis tika pavadīti runājoties, bija patiesi aizraujoši, jo tik daudz ko varēja tā runāt, runāt, runāt un runāt... līdz saproti, ka tas ir... ir īstais!
Tā ir forša sajūta, nezinu kā aprakstīt un nezinu cik ilgs laiks jāpaiet, es pat neatceros cik mēs tā ilgi "skypējojāmies" līdz pārgājām no telefona sarunām uz tikai klātesamību divvientulībā, viss tā harmoniski sanāca Vārdu sakot ir jājūt abiem... ko tur vēl...

Spotorno,

interesanti, paldies

Es esmu noblokjeejusi iespeeju sveshajiem man rakstiit veestules gan draugos, gan facebooka nekad ne ar vienu neesmu sarakstiijusi vai flirteejusi internetaa

Šis nav nekāds "parasti", bet gan viens konkrēts gadījums.
Mēs iepazināmies draugiem.lv. Vispār pirmajā vakarā pēc tikai dažām vēstulēm viņš jau aicināja mani tēju dzert, es, protams, izvairījos, bet vēlāk uzzināju, ka arī no viņa toreiz tas pavisam nopietni nebija. Bet pēc tam sekoja nedēļa intensīva sarakste draugos un skype (visu vakaru un naktī, līdz acis līp pašas ciet), tad arī satikāmies. Pēc pirmā randiņa pievienojās arī sms sarakste pa dienu, kamēr darbā/skolā. Tagad jau vairāki gadi kopā

Es savu draugu vispirms satiku klātienē, tad, īsti nezinot, kā sauc, atradu draugiem.lv, bet neatceros, kurš kuru "uzaicināja". Bija kaut kāda sarakste ar vēstulēm, bet tā reāli mēs jau uzreiz sākām ar satikšanos, jo strādājām vienā iestādē, mums sakrita brīvdienas, kuras tad arī pavadījām randiņos!

Paldies, par dalīšanos ar Jūsu piedzīvojumiem šajā sakarā.

Reizēm liekas, ka tieši kā Spotorno teica - inets ir laba lieta - paver plašākas iespējas.. Arī cilvēkam satikt savu īsto cilvēku..

Kolosāli!

varu arī padalīties ar pierdzi: internetā man uzrakstīja puisis. Sākām čatot. Pēc kāda laika sarunājām tikties..un tad viss kā man vienmēr bija gribējies
romantiskas pastaigas lietū, viņš man iedod savu jaku...utt

Manējais tāds kautrīgais biku, nebūtu interneta..varbūt reālajā dzīvē nesāktu uzreiz komunicēt

Visticamāk, ka sarakstei jābūt tk ilgai, kamēr abiem tas liekas pieņemami, kamēr neesat sevi izsmēluši. Es protams priecājos par citu meiteņu pozitīvajām pieredzēm, taču jāatceras, ka nets ir nets un realitāte var būt pavisam savādāka, kaut vai tas ir draugiem.lv vai facebook.com.
Esmu gaužām vecmodīga, man tomēr vienmēr ir licies, ka neesmu jauno tehnologiju laikmets, man vajadzīga tā sajūta, tas klikšķis, kad ieraugu cilvēku un ir tas pievilkšanās spēks, kad gribas būt tam cilvekam tuvumā, šādas emocija internets vienkārši nespēj sniegt...

Man ir palicis prātā viens džeks, ar kuru gan man vairāk nekā nav. Sarunu netā viņš uzsāka aiz tā iemesla, ka mēs, lūk, izrādās kolēģi esam. Tā, protams, nebija, bet viņa uzstājība un jokošana ar kafijas iedzeršanu pusdienu pārtraukumā salauza mani. Tālāk aizsākās skaists vasaras romāns... tra la lāā Sarakste līdz pirmajam randiņam bija īsa, bet daudzsološa.

esmu 17h no vietas sarakstījusies skypā ar puisi

Mēs ar manu draugu iepazināmies i-netā. otrapuse.lv portālā, jau piermajā dienā pateicu, kā mani draugiem.lv atrast. Aplūkojām vien otru caur bildēm, un aptuven pēc 3 dienām jau apmainījāmies numuriņiem. Un pēc nedēļu ilgas sarakstes diendienā arī tikāmies. Viņš mani uzaicināja uz tikšanos. Un esam vēljoprojām kopā, jau gads kā apkārt..
Patīkami atcerēties to sākuma periodu, kad tikai sarakstījies, un tikies labi ja reizi nedēļā. Patīkami, tiešām. Tie taurentiņi vēdērā pie katras tikšanās reizes un satraukums.. Ehh, labprāt pagrieztu laiku atpakaļ. Gribās to vēlreiz piedzīvot.. hehe..

Mēs iepazināmies "dzīvajā" un patiesībā,tas liekas daudz feināk,nekā internetā... uzreiz var sajust klikšķi un dzirksteles,kas lido pa gaisu! kad no pasākuma,kurā iepazināmies,aizbraucām kopā,apmainījāmies ar numuriem un,nonākot katram savās mājās,atradām viens otru draugos un skaipā... jau nākamajā dienā sākām plānot nākamo tikšanās reizi,jo daudz ko jau bijām paspējuši izrunāt. bet tāpat bija sms sarakstes visas dienas garumā starp randiņiem un vakarā skaipā.. patīkami atcerēties..

Aicināja pēc dažu dienu sarakstes, nepateikšu, cik tieši. Nu peņemsim, ka 3. Lauzos, lauzos un pēc kādām 10 dienām satikāmies.

Atkarīgs no puiša un kā saruna iegrozas. Ir bijis piedāvājums pirmajā dienā, esmu sarakstījusies arī 2 mēnešus. Ja nepazīstams un piedāvā pirmajās dienās, tad jau nav ko iet tur nemaz. Ja ir gadījies iepazīties citur, tad man patīk ātrāk.