Pēc meiteņu izteikumiem, ar dažiem izņēmumiem, sanāk, ka ''kaut ko sasniegt'' nozīmē pēc iespējas vairāk pelnīt, nevis tas, par ko cilvēks vēlas kļūt. Tāpēc arī beigās notiem studentiem nekas neiznāk. Augstākā izglītība paplašina redzesloku, jo cilvēks ir spiests vairāk lasīt, interesēties par dažādām lietām, par to kas notiek pasaulē utt., trenē smadzeņu pelēkās šūniņas utt.. To pašu var iegūt arī nestudējot, ja cilvēkam ir pietiekami liels gribasspēks. Varbūt nav lektora, kas stāv priekšā un visu stāsta, kas varbūt ir mīnuss, bet principā to pašu. Turklāt cilvēkam arī bez augstākās izglītības var būt pat plašāks redzesloks, nekā sausajiem studentiņiem, kuri tālāk par savu specialitāti grāmatu skaņās neredz. Lielākajai daļai cilvēku nepiemīt tik liels gribasspēks un pašiniciatīva, lai sevi realizētu bez pātagas (no sākuma pasniedzēji, vēlāk priekšnieki) un spētu iziet ārpus jau iemītajām taciņām, karjeras kāpnēm utt. un radīt kaut ko jaunu. Prātā nāk mūsu pašu remantadīna izgudrotājs, laikam Polis uzvārdā, kuram dažādu mahināciju dēļ nekādu honorāru nesamaksāja, tā viņš arī bija tik dziļi satriekts par to visu, ka norobežojās no pasaules savā mazajā, neremontētajā un aukstajā dzīvoklī, kurā arī nomira, kaut gan cilvēkam bija attīstītāks prāts, kā lielajam vairumam. Katram savs liktenis.