šķiršanās

izsāpēju sāpi un sāku jaunu dzīvi. galvenais nezvanies un nesūti sms ar savām žēlabām, tā tikai vēl sliktāk viss būs

es raudāju kā traka, biju iegimusi dziļā depresijā, diemžēl nekas nepalīdzēja, tikai laiks:)

Nezinu... jo vai nu es esmu bijusi tā ļaunā, vai arī tā ir bijusi mierīga savstarpēja vienošanās un sapratne, ka nav jēgas...

Vari vienoties ar mrssmith viņa arī taisās šķirties un visu nakti raudājusi.. šķiet jūs kā bēdu māsas varētu saprasties.. :)

Šobriid pārdzīvoju to pašu. Ceru, protams, ka pārdomās, bet maz ticams, jo bija apņēmības pilns. Nu, sūdīgi ir, raudiens nāk un ir ļoti ļoti bēdīgi, ne ar vienu negribas kontaktēties, tikai gulšņāt un bēdāties. Brīžiem saņemos un par to nedomāju, jo skaidrs, ka mani pārdzīvojumi tāpat neko nemainīs, bet brīžiem vispār liekas, ka tas tāds ļauns joks bija un pārņem ticība, ka nekas nav beidzies. Jūku prātā:(

es parasti pirmajā dienā piedzeros viena pati un izraudos kārtīgi, tad, ja paveicas turpinu dzert ar kādu kopā :D bet nu tad izguļos un tas paliek tādas skumjas, kuras ārstē tikai laiks... :(

vispār man tikai vienreiz ir bijis tā, ka tiešām sāp, ka nekas nav sanācis...tā ir šausmīga sajūta....
Man liekas, ka galvenais ir iet cilvēkos, nodarbināt sevi, neviss sēdēt vienai un skumt

Es cenšos sev iestāstīt ka man būs labāk bez viņa, jo esmu tikai 18 gadus jauna.. visa dzīve vēl rpiekša.. varu iet ballēties, un neviens man nenorādīs ko drīkstu un ko nedrīkstu darīt.. es negrasos viņam piedot, gadījumā, ja viņš atvainosies un gribēs palikt kopā.. es nepalikšu, jo vārdi- es tevi vairs nemilu, mani sapināja.. un es 2. iespēju nediedu nevienam

Man vienmēr licies, ka alkohols visu padara tikai vēl sliktāku. Ar to jau tāda papildus depresija uznāk, ja ir skumji, šķiet, ka ir vēl skumjāk. Varbūt, ka tas man tikai tā.
Bet tad arī papildus vēlme kaut ko aizrakstīt rodas. Un tas jau atkal nav uz labu. Un plusā vēl nākamajā dienā ir ne tikai tā pati sāpe par šķiršanos, bet arī pohiņas. Dubultsāpe.

Man vienmēr galvenais bijis noturēties un neko nerakstīt, nezvanīt, nesazināties, tas neko labu tāpat nedos. Jāsaglabā pašcieņa!

Sajūtas ir šausmīgas esmu arī gājusi tam cauri :(
Sajūta tada neizskaidrojama :( Tāda it kā tu neesi pilnīga,apmulsusi, tā kā kaut kas trūktu no tevis... :(

Ja godīgi tad man palīdzēja skriešana un mūzika! :)

Cik jauki, ka padalaties , meitenes :)

šito es nesaprotu, kāpēc bimbāt? tāpat tak kkad izšķirsies. principā tas ir kauns un apvainojums visiem kuriem ir īstas sāpes un problēmas.