Vispār par šo tēmu runājot attiecībā uz vīriešiem, es atcerējos, ka līdz 18-19 gadu vecumam man patika tikai tādi modeļu tipa puiši. Nu tādi, kurus liek uz žurnālu vākiem. :) Savādāki vispār nepatika un neinteresēja. Līdz ar nedaudz prātīgāka vecuma atnākšanu, varu sacīt, ka izskats mani interesē n-tās reizes mazāk nekā interesēja kādreiz. Svarīgi ir lai ir kopts. Kā arī, svarīgi ir tas, kā viņš ģērbjas, jo man tas daudz pasaka par raksturu, intelektu un to, vai vispār mums būs kas kopīgs.
Ļoti novērtēju cilvēka intelektu un iekšējo pasauli (visu kopā, t.i) kā tādu. Kādreiz tas nebija TIK svarīgi. Šobrīd ir bijis tā, ka ļoti iemīlējos puisī, kurš pēc izskata vispār nepiesaistīja. Neglīts nebija, bet nu tāds...ļoti viduvējs un vēl pie tam ne mans tips. Kad es uzzināju par viņu vairāk un uzzināju cik daudz mums ir kopīga, es tiešām sajutu, ka mani velk pie viņa.
Diemžēl es cilvēku raksturā un uzvedībā esmu vīlusies pārāk bieži, īpaši tad, kad kāds šķiet ļoti izskatīgs. Man ir ļoti, ļoti, ļooooti grūti atrast vīrieti ar kuru man būtu interesanti runāt, būtu daudz kopīga un tā joprojām. Principā, teju vai jāsaka, ka šādu vīriešu vispār gandrīz nav. Nav no kā izvēlēties.