Dievs

tb Ticu ne jau tādēļ, ka esmu vāja...

Tieši tā, katram ir tiesības lemt pār savu dzīvi. Nepatīkami, ka visus ''bāž vienā maisā'', kā, piemēram, ja tic Dievam, tad vājš cilvēks. Sevi par vāju neuzskatu, nedzīvoju ar domu, ka būs kā būs, man nekas nav jādara. Es cenšos, daru, mēģinu būt labs cilvēks - nepatīkami, ka citiem vienmēr vajag uzlikt savus vērtējumus par lietām, ko nepārzina.

Es ticu tam, ka ir kaut kādi Augstākie spēki (Visums, Dievs - katrs var saukt savādāk). Bet priekš manis ticība un reliģija, baznīca - ir divas pilnīgi dažādas lietas. Es neeju uz baznīcu, jūtos tur ļoti neomulīgi, man nepatīk klausīties mācītājus, kuri piebrauc pie baznīcas ar dārgām mašīnām un pēc tam runā par atturību (protams, te nav domāti visi, bet bieži vien tas ir redzēts, īpaši pie pareizticīgo baznīcām). Nelasu arī Bībeli, bet iekšēji es zinu, ka kaut kas tur augšā ir. Tas gan nenozīmē to, ka dzīvē paļaujos tikai uz Dievu, uzskatu, ka viss atkarīgs no paša cilvēka, un ja viņš ir piedzīvojis neveiksmi - tad kaut ko ir izdarījis nepareizi vai arī nav īstais laiks, bet nevis tā ir noticis tāpēc, ka Dievs ir tā lēmis un neko nevar darīt.
Par paradīzi un elli runājot - tām neticu, drīzāk piekrītu domai, ka cilvēks pēc nāves piedzimst no jauna citā ķermenī...

Mazliet ticu, mazliet nē.
Visādas savas ticības sludināšanas mani atbaida, tāpat kā Dieva vārda lietošana grāmatās, filmās utt., jo tā ir savā ziņā jau kā uzspiešana.
Ja es izvēlos ticēt, tad pavisam noteikti nevēlos to izbļaustīt pa pasauli. Mazliet ticu klusībā un sev, nerunājot un neapspriežot to ar citiem.

vispaar nelasiiju diskusiju, tikai pashu saakumu. Ljoti sanaaca smiekli, jo uzmini nu! Es esmu diezgan ok meitene, nu taa, ka vareetu teikt, ka smuka, ceertama, gandriiz caca un forsha :D un mans puisis ir notetoveets metaalists, kas speelee saatanisku muuziku. un tagad tu, miikstais, man nepatiic veel vairaak. tikai tagad es gan vareetu saakt tev staastiit par metaalistu un metaala veesturi un visaadas lietas, ko liela dalja no shiem cilveekiem tieshaam domaa par dievu, saatanu un vispaar religjijaam, bet reaals slinkums.

un manas domas par Dievu

Man Dievs ir viss, daba, enerģija, Dievs noteikti ir arī manī. Reliģijas manā izpratnē noteikti ir masu pakļaušanas līdzeklis, kas lieliski strādā it īpaši Arābu valstīs.

Es noteikti ticu kaadam augstaakam speekam ,energijai!Peedeejaa laikaa iipasi!:)

''Domāju, ka tiem, kas netic/ dzīvo tikai sev/ utt. vajadzētu vienīgi priecāties, ka pasaulē tomēr vēl ir cilvēki, kas pieturās pie morāles un ētikas normām, karjerā ''neiet pāri līķiem'', grūtā brīdī palīdzērs nevis pagrūdīs utt. - jo ja visi būtu egoisti, kas Dievu neatzīst, tad sen jau mēs būtu viens otru noslaktējuši, īstas draudzības nepastāvētu utt. ''

Šis nu gan ir pārspīlēti. Tev nepatīk, ka visus ticīgos bāž vienā maisā, bet diemžēl pati to izdari ar neticīgajiem.
Neesmu ticīga, lai gan esmu kristīta, Dievam neticu. Ticu enerģijai, kas iespaidot pasauli, daudz uzzināju no grāmatas Maikls Ņūtos "Dvēseļu ceļojums".
Tomēr uz baznīcu šad tad aizeju, tāpēc, ka man patīk vērot cilvēkus, man patīk klausīties ko stāsta sprediķī un man patīk kā skan ērģeles.
Un neskatoties uz to, ka neesmu ticīga, man ir gan morāles, gan ētikas normas. Es grūtā brīdī tuvākam cilvēkam palīdzēšu.

Plus, kā izteicās, ka mūsdienās jau visi tikai domā par sevi. Atvainojos par ko tad? Vai es savu dzīvi veltīšu kādam? Dzīvošu citiem cilvēkiem? Kaut kā tā neliekas. Es dzīvoju sev, jo no manis ir atkarīga mana nākotne, arī daļēji manu līdzcilvēku nākotne, ko es var savu darbību vai bezdarbību varu ietekmēt. Nekā nosodāma nesaskatu tajā, ka es dzīvoju sev un sāku ar sevi. Katram jāsāk ar sevi, lai varētu kaut ko otram dot.
Nesaucu ticīgos par vājiem - katram vajag kaut kam ticēt un ja viņš/viņa grib, kāpēc, lai tas nebūtu tas pats Dievs.
Es daudz esmu lasījusi, pētījusi un mēģinājusi uzzināt par Dievu, tā eksistenci un to pašu Jēzu Kristu, tīri intereses pēc un lai saprast, kam tā cilvēki var ticēt. Un daudz, ko esmu sapratusi, kas ir tas pamudinātājs. Diskusija var būt gara.

Tomēr mans rezumē - katrs var ticēt kam grib, kā grib un cik ļoti grib.