Nu bet, ja viss ir izrunaats, abi divi zina, kur iesaistaas, un abiem tas liekas pienjemami, tad kaapeec nee. Man vienkaarshi no saakuma likaas, ka runa bija par taam pashaam "man vajag pilsoniibu" lauliibaam.
es vienkārši te domāju par morāli, jo laulība ir pēc būtības kaut kas svēts un godā turams, un šāda precēšanās papīru dēļ man šķiet kā tāda cūcība pret šo svētumu, bet tajā pašā laikā es neesmu pat ticīgā, tādas pretrunas sanāk..
Es arī nespēju iedomāties, kāds tev tur labums var būt...
Un ja jau tagad tāpat esat kopā, tad kāpēc tu domā
vai viņš mani laidīs prom kad gribēšu aiziet..
Kāpēc domā par iešanu prom?
Kaut kāda mistiska tev tā situācija izklausās...
Laulība ir līgums. Tas, cik svēta lieta tā ir tev - to vari saprast tikai tu pati. Es arī neesmu ticīga un neuztveru to kā atbildību Dieva priekšā u.tml. Tā kā no tāda viedokļa man šķēršļi nerastos. Rastos gan no tā, ka gribu precēties vienreiz.
282
