Sāku strādāt jaunā darbā un pamanīju, ka kolēģes katru dienu sēž darbā ilgāk, kaut gan darbs beidzas 18:00. Tā kolēģe, ar kuru man ir jāsastrādājas pat vienu vakaru (kad es jau tur strādāju) nosēdējusi līdz 22:00.Prasīju, kāpēc viņas sēž katru dienu virstundas un vai viņām par to maksā. Protams, viņas atbildēja, ka papildus neko nemaksā, vienkārši jāizdara visi iekrājušies darbi, jo šefs prasīs, lai viss ir izdarīts. Šefs pats neliekot sēdēt ilgāk.
Man pašai vēl pagaidām sanāk lielāko dienas daļu diezgan garlaikoties, jo man vēl nav uzticēti tik daudz pienākumi un protams tāpēc sanāk skaitīt minūtes līdz 18:00, kad gribu doties mājās. Tad nu, kad gribu 18:00 doties mājās, tad man ir gandrīz vai neerti, jo kolēģes vēl paliek un it kā jokojoties jautā: tu jau mājās? Viena kolēģe smejas, ka gan jau arī man sados tik daudz darbus, ka varēšu sēdēt līdz vēlam vakaram. Un protams, šī doma, par to,kas mani gaida vēlāk, mani uztrauc, ka man tur būs katru vakaru jāsēž virstundas un man par to neviens nemaksās. Pagaidām man gan pašai sķiet, ka 8h ir pietiekams laiks, lai izdarītu visus darbus, ko veic manas kolēģes, bet protams, ka esmu tagad bišķiņ iebiedēta, ka pati netikšu galā. Nevienā darbā man iepriekš nav bijis jāsēž ārpus sava darba laika. Ja arī bija, kas steidzams jādara, paliku ilgāk un pēc tam citā dienā varēju aiziet ātrāk.
Pastāstiet, vai jums šī ilgāk sēdēšana liekas normāla un vai arī jūsu darbā tas ir ierasti??? Vai man būtu jājūtas neerti, ja gribu darbu beigt laikā un atļaujos paņemt 1h pusdienu pauzi (kā pienākas), nevis 20 min, kā to arī dara manas kolēģes?
38
