Spogulji

Es it kā tam neticu, taču mūsu mājās 4 gadus atpakaļ saplīsa spogulis un tad patiesi sākās problēmas. Lai gan pārmazgājām grīdas ar Svēto ūdeni... Taču, protams, pilnīgi iespējams, ka viss būtu tieši tāpat kā tad, ja tas spogulis tur stāvētu sveiks un vesels.

Neticu!!
Manuprāt, visādām likstām vai notikumiem ir tālāk vai tuvāk atrodams loģisks izskaidrojums.

Sakritības gan, manuprāt, pastāv.

Salome, sveetais uudens skaitaas ka nonjem taas likstas?

Neticu. Salomē variantā jau drīzāk to vainu piesietu ūdenim. Tikai tāpēc, ka patiešām noticējāt un tagad pievēršat visam negatīvajam lielāku uzmanību, arī liekas, ka notiek vairāk.
Neatceros precīzi, bet kādā grāmatā lasīju par zinātnieku, pie kura ciemos atnāk draugs un ierauga piesistu pakavu. Viņš tam jautāja
-un tu tiešām tici, ka tas nesīs veiksmi?
uz ko zinātnieks atbildēja
-nē, bet man teica, ka tas darbojoties neatkarīgi no ta, vai tic, vai nē.

te lūk arī tas pats. it kā neticam, bet tomēr aizejam pēc tā svētītā ūdentiņa uz baznīcu :)

Dorota, nē, es vispār neesmu ne ticīga, ne māņticīga - ja tur domāšanas vaina, tad ne mana.

Par Svēto ūdeni - nu, atkal jau, ja tam tic, tad varbūt palīdz. Es, piemēram, mājās dedzinu kadiķi, jo man šķiet, ka tas attīra no negatīvā. Katram savs. :)

Ja saplīsis spogulis, lauskas vajag ierakt zemē, tad nekas nebūšot.
Es gan tādām lietām ne īpaši ticu.

Ja nedomā par tādām muļķībām, tad viss kārtībā, katrā ziņā vairāk nelaimes tas nepiesaista. Es vairāk domāju,ka tās ir sakritības, vai arī,ja notiek nelaime(kaut vai neliela), tad uzreiz saista kopā ar to pašu spoguļa plīšanu, kaut arī,ja tas spogulis nebūtu plīsis, tad, iespējams, par to nelaimi vispār nedomātu.