Nekad nesaku hallo! Parasti "jā, lūdzu", vai "klausos"- tā parasti atbildu nepazīstamiem numuriem. Ja zvana kāds tuvāks cilvēks, paziņas, tad saku "čau" un uzrunāju uzreiz vārdā.
Ui, mani tracina, ja saka - Nu? Bezmaz tā intonācija- nu, ko zvani, ko gribi, ko stāstīsi interesantu, nav te zinies laika. Parasti uz ´nu´ saku - NU neko, TĀPAT piezvanīju.
"Hallo" un "Nu" nesaku nekad, parasti atbildu ar "Jā" (visiem, kas zvana uz manu mobilo, vienalga, pazīstams vai nepazīstams), darbā atbildu, vispirms nosaucot iestādes nosaukumu:)
Ja cilvēks šodien zvana atkārtoti, tad bieži vien ir "nu" (normālā intonācijā).
Bet parasti - "Jā?", "čau!", "privet!" "Ko vajag?!"(tas tāds prikols ar dažām draudzenēm. :D)
Ja nepazīstams numurs tad - jā, lūdzu .
Ja pazīstamais tad tāds norauts - ja. ( nevis jā , bet ja)
Kādreiz teicu - nu . Bet tad mani izmācīja , ka tā teikt nav smuki! :D