Viņš ir Īstais

Nebija šaubas, ka apprecēsieties un pēc gada, diviem vai kaut kad sastapsi tiešām to Īsto, un ko tad?

Vai tad apprecēšanās automātiski nozīmē, ka sieviete nokļūst cietumā? Ja atnāks vēl īstāks īstais, tad varēs izšķirties un miers. :) Nekad nevaram zināt kā būs pēc gada, diviem, bet vai tāpēc nekad neprecēties un neveidot attiecības ar domu, ja nu kaut kur ir kaut kas vēl labāks. Ir kaut kāds pastāstiņš par sievieti, kurai pa stāviem piedāvāja vīriešus, katrs nākošais stāvs solīja vēl labāku, sieviete nespēja apstāties un beigās palika bez nekā. :)

Man sāk likties, ka romantiskās filmas būtu ar likumu jāaizliedz, jo sievietes savos prātos tādus brīnumus sadomā. Es neticu, ka uz pasaules ir atrodams cilvēks, ar kuru ne reizi nestrīdēsies, kurā pilnīgi viss patiks, apmierinās utt. Attiecības ir darbs. Jā, mīlestība ir svarīga, taču, ir ļoti, ļoti jārūpējas, lai tā neizdzistu. Būs reizes, kad uznāks apnikums, būs reizes, kad ikdienā iezagsies rutīna, taču ar abu spēkiem ir iespējams tam tikt pāri un atkal no jauna iemīlēties vienam otrā.
Vai tiešām jūs ticat, ka tiem, kuri vēl 70 gados ir laimīgi kopā, visa dzīve ir bijusi ar rožlapiņām kaisīta? Nē, tas ir milzīgs darbs!

Zini, kad jābūt par tiem 200, tad, kad izvēlies dzemdēt bērnu no konkrēta vīrieša. Kāzas... nu nezinu, nav tas tik romantizēti, lai kā gribētos tagad tā skaisti sameloties, drīzāk vairāk - ir ļoti labi, kapēc ne. ;)

Te tas pastāstiņš: :)

http://www.sieviesuklubs.lv/psihologija/psihologijas-diskusijas/viriesu-veikali/

Es esmu cilvēks, kurš uzskata,ka ja precas, tad vienreiz, tāpēc arī tik lielu uzsvaru lieku uz kāzām. Protams, ja nāktos šķirties un vēlreiz stāties laulībā, tad arī nebūtu nekas traģisks. Vairāk orientējos uz vienu vienīgo reizi.

Es domaaju ,ka visas sievietes kaazu dienaa domaa,ka tas ir vieniigais un iistais!Laikam nevajag domaat par to ,kaa buus veelaak-analizeet!Vajag dziivot-baudiit to laiku ,kas veltiits siim attieciibaam!Es nenozeeloju nevienu kopaa pavadiito dienu ar pirmo viiru!:)Tagad esmu otraa lauliibaa-cits vecums ,cita uztvere!Baudu so kopdziivi...!

Abalone, paldies par rakstu! Cik patiesi, lai arī skarbi...

Es uzskatu, ka tas būs atkarīgs tikai no jums pašiem. Mēs neviens nezinam, vai precamies pirmo un pēdējo reizi.

Man likaas,ka ex bija iistais.. bet tas bija absoluuts sviests. Pirmaa miilestiiba vienkaarshi.. tam ir jaaiziet cauri,jaapiedziivo viss..tachu man liekas,ka ljooooooti reti buus taa,ka pirmaa miilestiiba buus taa iistaa. Naakamajaas attieciibaas Tu vismaz zini,ko veelies un ko ne.
Tagad atnaaca tas iistaaks iistais,kaa Abalone teica. Es ticu liktenim,ticu ka mums bija lemts satikties,esmu paarliecinaata par visiem 200. Es pat nezinu,kaa es to zinu,ka ir .. laikam jau var just.

Es neesmu vēl precējusies,bet pašreiz esmu kopā ar puisi,ar kuru domāju,pat ka varētu dzīvot kopā,un iespējams pat aprecēties! Bet ja godīgi,es vados pēc principa- "Dzīvosim,redzēsim!". Neko baigi negribas sasteigt,vai kā savādāk. Bet man ir prieks par tām sievietēm,kuras ir atradušas savu īsto otro pusīti un laimīgi dzīvo kopā :) No tādiem cilvēkiem ir vērts mācīties!

piekrītu lauvēnam, ka nekad nebūs tā , ka nodzīvos gadiem kopā un viss patiks un par visu būsiet vienisprātis. tā nemēdz būt. visiem uznāk brīži, kad gribas visu pamest un atmest ar roku. bet ja pie katras nesaprašanās skries meklēt ideālo cilvēku, tad tiešām var palikt viens, jo ideālu nav..

Iepriekšējā Stellas numurā bija šāda beigu atziņa par ideālajiem vīriešiem- :"Ideālais vīrietis nav tas,no kā kaut ko gaidām,ko mēģinām padarīt labāku vai citādu,kurš spēj mums nopirkt kaut ko skaistu.Tas nav vīrietis,kurš vienmēr ieklausās,kurš ir saprotošs,iejūtīgs..Ideālais vīrietis ir tas,kuru mēs mīlam kāds viņš ir! Apzinoties,ka viņš īstenībā nav ideāls! Un paldies Dievam,ka tā!

Inked girl-taa jau laikam ir!:)

Neesmu veel precejusies, paris meneshi vel palikushi ligavas statusaa, esmu parliecinata, ka beidzot ir istais! Divi pirmie, kas bildinaaja- nespeju iedomaties ne kazas, ne visu dzivi ar vinjiem, logiski, ka nekas tur nesanaaca. Tagad nevaru sagaidiit, kad bushu vinja sieva, zinu, ka miil mani ljoti ljoti, un pati arii miilu

Kā zinu, nezinu. :D Vienkārši sajūta tāda. Uzradās kā īsts sapņu princis ar visām īpašībām un iezīmēm, par kādām sapņoju no mazotnes un dzīve kopā ir vienkārši lieliska.
Tas, ka ir īstais un pareizais vīrietis, uzreiz nenozīmē, ka nekad nenotiek strīdi un domstarpības, tā gan domāt ir muļķīgi.
Ar savu mīļoto redzu nākotni, jūtos droša viņa klātbūtnē un viņam tā pat.
Kas attiecas uz kāzām - tā ir tikai formalitāte, manuprāt, kaut gan nav tā, ka kāzas man šķistu kā pliks nekas. Ja kādreiz precētos, tad tikai un vienīgi bez ceremonijām un liekiem sūdiem, naudas izšķiešanas - ātri sarakstītos un miers. Apprecēšanās kaut kur dziļi manī šķiet kā pēdējais un galējais mīlestības apliecinājums, ka vīrietis tiešām vēlas pavadīt visu mūžu kopā, bet jebkādi citādi - dokuments, ko iebāzt atvilknē.

Šaubu nav un nebija, jo ļoti sakrita intereses, dzīves uzskati, attieksme pret mīlestību un ģimeni utt. Kopdzīvē nekas nekaitina, jo vienkārši mums ir ļoti vienādi dzīves uzskati.
Tad, kad tas ir īstais, tad laikam ejot tu redzi, ka cilvēka attieksme, kas bijusi iemīlēšanās stadijā, pret tevi nemainās arī pēc vairākiem gadiem, ne tu, nedz vīrietis nedara neko tādu, kas liktu šaubīties vienam par otru. Nav arī rutīnas, jo regulāri izdomājam kaut ko jaunu, ceļojam, iepriecinam viens otru. Domāju tā ir harmonija...

Es gan šobrīd vēl neesmu attiecībās, bet atļaušos izteikt savas domas

IR cilvēki, kuri viens otram ir īstie. Tie ir tādi, kuri tic, ka eksistē tie Īstie, tie Perfektie, tie Piemērotie. Otra kategorija ir cilvēki, kuri bauda dzīvi un mirkli. Bieži vien šis mirklis ir visa dzīve, un bieži vien šis mirklis ir viens vīrietis.

Var būt viens īstais un var būt vairāki. Bet vai meksikāņu seriāla pēdējās sērijas pēdējā minūte un happy endings ir reāls visiem - diez vai. Ir kaut kas, kas seko pēc laimīgajām beigām un turpinājums ne vienmēr ir tik pat laimīgs.

Es ļoti mīlu savu puisi..un nezinu ko es darītu, ja viņš aizietu...mēs esam 1 vesels, mēs neeksistējam kā 2 atsevišķas personas, tikai kā 1 :) Tas ir tas, ko gribēju teikt ;)

es neticu, ka taadi iistie uz muuzju pastaav. jaa, var buut iistais cilveeks konkreetajaa momentaa. mees visu laiku augam, pilnveidojamies, mainaamies un katraa dziives posmaa mums kaut kas cits ir labaak piemeerots. ja partneris nemainaas kopaa ar mums vai mainaas taa, ka ka vairs mums nav piemeerots, tad parasti notiek skirsanaas un mees atrodam to, kursh buus vairaak piemeerots muusu taabriizja vajadziibaam.
piemeers - divi jauni, ljoti aktiivi cilveeki apprecaas studiju gados. peec 10 gadiem viirs grib turpinaat celot, iet uz pasaakumiem un veel jo projaam ir pilns ar spontaanitaati un veelmi izbaudiit nebijusho, pa to laiku sieva ir kljuvusi mieriigaaka, vairaak sakoncentreeta uz karjeru un pargaajiena vietaa izveelaas aiziet uz teaatri kopaa ar koleegiem un vinju gimeneem. vinji aizvien vairaak nesaprotaas, liidz izskiraas. viirietis atrod sev jaunu partiju - sievieti, ar kuru tas ir iepazinies kalnu kaapshanas tuuree, sieviete savukaart ir iemiileejusies savaa koleegjii. vai vinji bija viens otram iistie, kad preceejaas? viennoziimiigi jaa, jo sakrita veelmes, bija miilestiiba un kopaa pavadiitais laiks tiek atminjaas atsaukts ar smaidu. vai vinji veel joprojaam ir viens otram kaa radiiti? vairs nee, jo viens no partneriem sajaa gadiijumaa ir ljoti izmainiijies.
ja agraak cilveeka muuzjsh riteeja gausaak un bija iisaaks, tad tagad viss notiek aatraak un liidz ar to muusu ieksheejaas izmainjas ir aatraakas un krasaakas, kaa arii dziivojam ilgaak. taapeec ir lielaaka iespeeja, ka lauliibas izjuks.

Arī uzskatu, ka pie attiecībām jāpiestrādā. Tā sākuma stadija jau vien tā pati iemīlēšanās vien ir - tas esot maximāli tas 3 gadu posms.

Man viena pazīstamā arī stāstīja - tikai vienreiz mūžā precēšos utt. Ar domu, bērnus jau taisīt varu cik gribu (viens ir, bet nav precēta). Tad nu ar baigo apņēmību skandina tik :"Es tikai vienreiz precēšos". Kaut kā murgaini sanāca, bet ..

Vispār nevar jau nekad būt drošs, ka otrs cilvēks ir tas ĪSTAIS - to rāda tikai laiks, jo cilvēks pats arī mainās un tad nav vairs tas, kurā iemīlējās.