Nepatīkamas darba intervijas.

ir bijis, viens vīrietis, kurš uzdeva nepiedienīgus jautājumus, kuri neattiecās uz darbu, un piedāvāja apmācības individuāli sestdien, kad birojs slēgts! lieki teikt, ka uz viņa zvaniem vairs neatbildēju:D

biju kaut kad februārī pieteikusies darbā vienā uzņēmumā, bet izvēlētajā vakancē nevarēju strādāt, nevarēju apvienot ar mācībām. vakar no tā paša uzņēmuma citas nodaļas zvanīja un piedāvāja, vai nevēlos pie viņiem strādāt, bet tādā tonī un ar tādu attieksmi itkā es nez ko būtu nodarījusi, diezgan nelaipni un izklausījās aizkaitināta, kad pajautāju, kādu vakanci viņi vēlas man piedāvāt. Man tā visa saruna likās baigi dīvaina, ja godīgi neraisīja nekādu vēlmi iet uz pārrunām. Nav varbūt sliktākā pieredze, bet dīvaina gan :D

Nav gadijies nekas nepatikams. Tikai pozitivas emocijas.
Ar tagadejo prieksnieku darba intervija runajam par futeni un smejamies (un vins teica, ka nesaprot kapec vinam mani jainterve, ja to jau izdarijusi 3 cilveki!) ar vienu citu prieksnieku, kuru es ari pirms tam pazinu ari gaja jautri. Vins jautaja pa jokam vai man ir draugs un cik biezhi man ir sekss. Es ar nepaliku parada askpratigu atbildi un mums izveidojas loooti atklatas attiecibas (darba mierigi vareja nolamaties krievu vardiem, ja kaut kas kas tika sachakarets!) Tada pozitiva un loti briva atmosfera.

Draudzenei viena darba lika rekinat kaut kadu matematisku uzdevumu par svariem (???!!!)
Ka kaut kas tads var ienakt prata???

Nekas tāds baigais nav bijis. Bet dažās intervijās man prasīja vai man ir draugs, vai esmu precējusies. Tas man liekas kaut kāds absurds. Kā var kaut ko tik privātu prasīt?

Sesilla
Viņa vārds nesākas uz S.? Man arī līdzīga pieredze, fuj. :D

Esmu savulaik bijusi uz ļooooti daudz ne tik nepatīkamām, cik tizlām intervijām. Jo bieži vien intervētājam nav ne jausmas par to, ko īsti prasīt (prasa pastāstīt par sevi, bet galu galā- priekš kam tad ir CV, uz darbu neviens neiet izklāstīt savu privāto dzīvi), kādi jautājumi ir nekorekti, ļoti bieži arī intervētāji ir drausmīgi uzpūtīgi, iedomājušies no sevis nezin ko, nav iepazinušies ne ar motivācijas vēstuli, ne CV, utt.

Ja visas tizlās intervijas būtu jāuzskaita, nemaz nevarētu atcerēties :D

Esmu bijusi uz nežēlīgi daudz intervijām, lielākajā daļā pēc intervijas jau teicu, ka piedāvājums neinteresē. Esmu ļoti pārliecināta par savām darbaspējām un profesionalitāti savā jomā, kā arī man ir liela pieredze attiecīgajā sfērā. Ja meklēju darbu neeju kā lūdzējs, bet gan kā lielisks piedāvājums, no kura ieguvējs vairāk ir darba devējs, īpaši privātajā sfērā. Šāda attieksme arī vienmēr ir atmaksājusies. Ja ietu nobijusies un kā lūdzēja, tas jau automātiski darba devējā vairo pārākuma izjūtu un tas nekad ne pie kā laba nenoved.

Man atkal vienā intervijā jautāja (kas man likās ļoti jocīgi un ar darbu pilnībā nekādīgi nesaistīti), vai man ir brāļi/māsas un kur viņi dzīvo!Stulbums..solīds kantoris,bet kaut ko tik nevajadzīgu un nesvarīgu jautā!

Laura, es diemžēl ( vai par laimi neatceros viņa vārdu) bet uzņēmums atrodas Maskavas ielā

Esmu bijusi uz diezgan daudzām darba intervijām, ir bijušas arī briesmīgas, vairāk attieksmes ziņā, nesaprotu, cilvēki nesaprot vai kā, ja ar tik ļoti naidīgu un uzbrūkošu attieksmi tiek vadīta intervija, tad kurš idiots (atvainojiet) ies tur strādāt? :D Es saprotu, ka, iespējams, tiek pārbaudīta stresa noturība, bet nevajag ar to pārcensties. Ļoti nepatīkami ir arī tad, kad intervētājs acīmredzami jūtas pārāks par intervējamo un nebaidās to katru mīļu brīdi arī uzsvērt.
Ir bijuši jautājumi, kur strādā mani vecāki un daudzi un dažādi citi muļķīgi un neatbilstoši jautājumi.

ciigite, jap man šodien tā bija. Drīzāk pat nevis tikai uzbrūkoša attieksme, bet kopumā likās, ka darba devējs nemaz negrib man izpatikt un izturas tā, it kā es noteikti neatteikšu. Ha, atteikšu gan! :D Es intervijas otrajā pusē vairs nebiju ieinteresēta, tādēļ nezinu, vai saņemšu zvanu ar aicinājumu strādāt, taču labprāt saņemtu tādēļ vien, lai pasūtītu viņu tālēs zilajās.
Man tiešām ir žēl tos cilvēkus, kuri iet darbu meklēt ar izmisumu, tas arī ļauj darba devējam justies kā pārākam, jo viņš ir tas, kurš izvēlēsies.

Kā atbilde tām, kuras saka, ka tas ir nekorekti, jautāt vai ir draugs, precējusies, bērni utt. Tas ir korekti, un bieži vien pat nepieciešams, jo ja tev ir draugs un esi nopietnās attiecībās, tu esi potenciālo māmiņu sarakstā. Tas nozīmē, ka darba devējs vienkārši vēlas zināt, vai ar kaut ko tādu būtu jārēķinās, tevi pieņemot darbā.

Summertime, shaadi jautaajumi ir aizliegti intervijaas. Iesaku iemest aci Darba likumaa ;)

Ak, jaa, ja par teemu, visas intervijas bijushas patiikamas. Laikam jau nemaz nesuutu CV uz apshaubaamaam iestaadeem. Ruupiigi atlasu iespeejamaas darba vietas :)

Jā, ir bijušas vairākas tādas, neveiklas.
Piemēram, kad vajadzēja steidzami darbiņu, gāju uz interviju par viesmīli/bārmeni. Un tur, ievedot atsevišķā istabiņā, izejot kaut kādam svinētāju baram cauri, nepatīkamiem vīriešu skatieniem, prasīja vai esmu gatava būt par vīriešu pievilinātāju. Nu fuj. Vēl pastāstīja savu lielisko pieredzi, piesolīja pamācīt utt. Nu pretīgi palika iedomājoties to,ka turpat blakus telpā ar tādu pašu cerību tikt pie viesmīļa/bārmeņa darba sēdēja vēl viena sieviete, ar mazu bērniņu vēl un vīru, kas bija atnācis līdzi atbalstīt. Es sajutos ļoti lēti tās intervijas laikā, līdz ar to šķita ļoti nepatīkami.




Vēl ir bijusi, kad tādā klusā pagrabiņā ieveda, tur ādas dīvāni, tumšs, fonā skan tāda sexy mūzika, priekšā izgāziesvīrietis sēž tajā dīvānā un skatās ar tādām kārām acīm virsū, viņam apkārt vēl 2 meitenes. Nu jā, tas arī bija ''viesmīļa/bārmeņa'' amats. Godīgi sakot, šausmīgi riebīga sajūta vēl zinot, ka ārdurvis aizslēgtas un neviens neko neredz, jo tu reāli esi pagrabā.

summertime

tieši tādus jautājumus darba intervijā NEDRĪKST prasīt :)

summertime - uz jautājumiem par privāto dzīvi, reliģiju, nacionālo piederību - drīkst neatbildēt. Šādi jautājumi ir nekorekti no d.d. puses. Tie, kas studējuši saskarsmi vai kko līdzīgu, zinās.

Nu labi, tad tas tik tā Latvijas likumdošanā, atvainojos. Citās valstīs tā nav :)

Kā var būt, ka citās valstīs tā nav? Tā taču ir diskriminācija. Tāda pati, kā diskriminēt balstoties uz rasi, nacionalitāti, seksuālo orientāciju un reliģisko piederību.

Es atceros, ka kādu laiku atpakaļ sūtīju CV uz sekretāres darbu, beigās man tas šefs teica, ka ļoti vēlētos, lai es pildītu arī papildus pienākumus, kā piemēram, būt viņa mīļākā :D.
Tad vēl biju uz darba interviju, pēc kura jutos riktīgi pretīgi. Intervēja mani sieviete ar vīrieti. Tas vīrietis it kā galants, bet ar seksuālu pieskaņu. Varēja just, ka viņš no sava stūra mani kaut kā ne tā uzlūko, kamēr tā sieviete mani intervēja. Pēc tam sūdzībās.lv lasīju bijušo darbinieču sūdzības par reālu seksuālu uzmākšanos darba vietā. Ja tu nedarīsi, to ko no tevis prasa,atradīs iemeslu, lai atlaistu.

Anglijā visur tiek uzdoti jautājumi par tavu nacionālo piederību, rasi, reliģiju, seksuālo orientāciju. Pati biju šokā par ko tādu, jo man tā škīet tīrākā diskriminācija. Kāds sakars ādas krāsai un reliģijai ar darba kvalitāti?! Tas gan laikam viņiem tāpēc, ka te tik daudz imigrantu, bet tāpat tā ir diskriminācija.