Patiesībā tikai gribu izkratīt sirdi, bet par kādu padomu būšu pateicīga.
Jau no agra rīta sastrīdējos ar draugu. Strīds par naudu. Šobrīd esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, tātad neko nepelnu, iztiekam ar viņa algu, kura šomēnes nebūs liela, jo bija uz slimības lapas. Jau norunājām, ka dzīvosim taupīgi un neko lieku nepirksim. Veikalā iegādājos desu un sieru no lētā gala, lai būtu, ko brokastīs uzēst (cepti kartupeļi, makaroni vai auzu pārslas pieriebušās). Nevaru es no paša rīta ēst tā kā viņš, man ir par smagu un tas ir tikai normāli. Viņš man sāk pārmest, ka es lieki naudu tērēju, ka es būšu vainīga, ja mēneša beigās būs jāknapinās. Visforšākais bija strīda beigās, kad man palūdza 2ls cigaretēm. Sadusmojos un pateicu, ka tas nu gan nav normāli, ka es redz nedrīkstos sev normālas brokastis sarūpēt, bet viņš drīkst gan uzpīpēt, gan aliņu iedzert. Vārds pa vārdam līdz bija mani jau novedis līdz asarām. Kā gan viņam nav kauna man vispār ko tādu pārmest?! Ir doma izsludināt kluso karu, bet vai tas ko mainīs? Zinu, ka viņš arī ir neomā, jo ienīst savu darbu, bet nekas cits šobrīd nespīd. Nav godīgi, ja viņš atnāk mājās un savu žulti izgāž pār manu galvu, it kā man ikdiena būtu tīrā izklaide.
253
