Bakalaurs pēc 30 un karjera... nesavienojamas lietas?

Neuztraucies, es novērtēju cilvēkus, kas ir tomēr beigās-pēc gadiem, izlēmuši iegūt augstāko izglītību :)

manā kursā bakalauros ar mums 18 gadniekiem mācījās arī 10 gadus vecākā sieviete, mums pat izveidojās diezgan cieša draudzība (tiesa pēc tam sapratu, ka viņa vairāk kā mamma tielējās virsū nekā draudzene) :D

un mana tante tagad studē maģistros, kopā ar divdesmitgadniekiem, kad pašai jau pie piecdesmit :D

Tā kā, galvu augšā un tik marš uz skolas solu :)

Ir paziņu lokā. Ej un dari, ja redzi, ka vari! :)
Galvenais-apdomā vai vari studēt pilnu laiku. un, ja vari-vari arī droši kandidēt uz budžetu!

Hmm, vai tiešām ir tā, ka šobrīd neder nekas - ne budžets, ne neklātiene, ne ārzemes, kur bieži vien ir bez maksas?
Godīgi sakot, es uz to skatos skeptiski. Es ticu, ka gribot karjeru var veidot arī pēc 30 un vēlāk, bet jautājums, vai pašai tas būs aktuāli un to gribēsies? Un karjeras veidošanā noteikti nāksies piepūlēties un censties pierādīt sevi daudz vairāk nekā tam, kuram ir zem 30.

mums kursā arī ir viena sieviete,kas sāka studēt 30 gados. vienīgais šī viņai būs otrā augs'tākā izglītība.bet nesaskatu nekādus šķēršļus,ja vien pašai tad gribēsies mācīties :)

normaala lieta. paziistu cilveekus, kuri atgriezaas studeet peec 30 un viss kaartiibaa. aarzemees koledzaa vari redzeet visa vecuma cilveekus un neviens ar pirkstu neraada. tiesa, kaa ir lv, nezinu.

Protams, ka studēt var jebkurā vecumā, bet es biju vairāk domājusi to, cik iespējams ir pēc 30 sākt veidot karjeru, ja līdz tam tā ''karjeras kāpņu līkne'' ir stāvējusi vairāk vai mazāk uz vietas... Pati uz to raugos visai skeptiski, jo 30gadnieku grupā, lielākoties, būs cilvēki, kas jau būs kāpuši pa tām kāpnēm. Konkurence lielāka.

zinu vienu sievieti, kura 40 gados izskiiraas no viira un aizgaaja studeet uz psihologiem. peec 10 gadiem vinja ir kljuvusi par pieprasiitu speciaalisti un straadaa ar prestiziem zurnaaliem, pasniedz kursus. ja labi grib un ir talants, gadiem nav noziimes.

Manuprāt, tur nav itin nekā dīvaina, tā tomēr ir augstskola nevis vakarskola, kur varētu vēl kaunēties. Ārzemēs vispār nav tāda vecuma cenza, studenti ir dažādu vecumu un nevienam nerodas kaut kāda skepse "oj cik tu vecs/a...". Tāpēc droši gatavojies un startē :) Turklāt, pēc maniem ieskatiem, tieši otrādāk tu varētu ar savu vecumu izkonkurēt darba tirgū "zaļos gurķus". Jo studentus ņem nelabprāt, jo nav "darba pieredzes", "atbildības" utt., bet cilvēks ap 30-35 ir tieši visvairāk konkurētspējīgs :)

Psihologos mamma mācījās pāris gadus atpakaļ - lielākoties visi vecāki par 30, tikai daži ap 25-27 bija.
Neklātienē arī ir daudz 30, 40 un 50 gadīgi studenti.

Tas taču ir tikai ieguvums.

Tieši tā - gadiem nav nozīmes, ja labi grib, tad viss izdodas! :)

Cilveki, kas mācās tādā vecumā pieiet tai lietai ar citu atdevi, un iegūtās zināšnas labāk var izmantot, manuprāt, tā kā ir tam visam savi plusi un savi mīnusi! Bet velme mācīties ir vienmēr apsveicama, un nekā smieglīga vai apkaunojuša tur nav!

es laikam arī būtu viena no tām, kas vecumu attiecībā uz mācībām vērā neņemtu, bet tas atkal nenozīmē, ka mācītos, kad gribētu, bet ķertos klāt, kad būtu iespēja, ja būtu Tavā situācijā. neuzskatu, ka Tev ir par ko kaunēties, piekritīšu Sportorno sakarā ar to, ka tieši uz Tevi varētu pēctam skatīties kā uz konkurētspējīgāku, jo jaunie gurķi bieži vien vienkārši netiek uztverti tik nopietni, tjipa pa gaisu viņi un tā :D ar uzticības pilnākām acīm skatās laikam uz vecākiem cilvēkiem. veiksmi tev! =)

cosmietēm tāds viedoklis, jo skauž, ja kādam varēu būt augstāka izglītība par iesāktu arodeni. smieklīgak izskatās, kā šiverējat ar netīrām mutēm pa titāniku un ja jums šķiet smieklīgi studēt pēč 30 - paskataties uz savu tusu bildēm - tur pat zirgam jāsmejās.

Man sobrit ir 25 un es saprotu, ka bez izglitibas es nesasniegsu to algu un statusu, uz kuru temeju. Es uzskatu, ka macities nekad nav par velu un vai es nemtu darba zalu gurki, kurs 20 gados ir izmocijis bakalauru bez pieredzes - shaubos. Manuprat tas Latvija ir stereotips, ka jaiet macities uzreiz pec skolas. Nu ko tu 18-19 gados vari zinat par sevi un kas tev patik? Tiesi tapec es izvelejos attistities profesionali, lai saprastu, ko es gribu darit, jo kad man bija 19 es domaju, ka gribu studet marketingu un reklamu. Aizgaju to studet, pec gada gan pametu, jo likas neinteresanti, jo to jau zinaju + nevareju savienot ar darbu. 21 gada es tiku pie iespejas stadat reklamas agentura (jo tas bija tas ko gribeju!!!) un es taaa viilos! Un viilos es jo nezinaju, kas tas ir. Labi vien, ka nepabeidzu bakalauru marketinga, jo tad es to varetu nolikt plaukta. Tagad, kad esmu pastradajusi dazadas sferas es skaidri zinu ko es gribu studet un kada pozicija stradat.
Vel piemers - mana krustmate, kura 47 gados dabuju bakalauru medicinas koledza (nezinu ka isti saucas) un tad gados saka macities vacu valodu no nulles un jau 4 menesus strada vacija par medmasu un ir loooti apmierinata, ka nenobijas tada vecuma uzsakt jaunu dzivi.
Ta ka nebaidies no aizspriedumiem un ej macities kad varesi un zinasi, ko tieshi tu gribi!
Lai tev veicas!

sobrid*
sorry par kludam!

Mana mamma studē tagad 1. līmeņa augstāko un viņai ir 42 gadi. Tās gan ir E-studijas un vairāk papīra dēļ, un arī lētākas, bet ja viņai būtu labākas finanses un mazāk jāstrādā viņa labrpāt arī studētu klātienē ar jauniešiem. nedomāju ka tai jābut problēmai ;)
Mana bijusī klavieru skolotāja studē maģistros 72 gadu vecumā, es pieņemu, ka tas ir saistīts ar mūziku, tas ko viņa studē. Viņa teica, ka viņa grib papildināt sevi, un nemaz nejūtās veca.