Jauniem vecākiem ir gan svau plusi, gan mīnusi ;)
Man ir 20, rudenī paliks 21, mammai šogad paliks 40, bet tētim 44.
Laikam vairāk jau esmu priecīga par to, ka viņi ir jauni, vismaz par mammu viennozīmīgi varu to teikt, daudzas lietas uztver cilvēciski nevis kā no mēness nokritusi, bet, jāteic, es arī nevaru sūdzēties par vecmammu, viņa nav tipiska omīte, sēž dr.lv un citos saitos, spēlē spēlītes, kaut ko rušinas pa dārzu, bet sagaidīt, kad viņa adīs zeķes vai marinēs gurķus ir bezcerīgi!
Tētis gan man ir novecojis, viņam ir otrais bērns, kad parasti dod man šķiet otro elpu, skatos uz viņa jauno ģimeni un tomēr domāju, ka negribētu būt māsas vietā, jo viņš tiešām ir kļuvis opīgs. Manā laikā visas klases meitenes bija starā, cik man foršs tētis, a rhumoru, smieklīgs, tagad.. nevarētu to teikt ;)
Tā kā es pati sāku tusēties, kad man bija gadi 14, tad ir bijuši periodi, kad savos 19 no tā visa esmu jau pagurusi, taagd gan ir atnākusi nākamā elpa lielajam ballīšu periodam. Man mācības nekad nebūs pirmajā vietā, jo es neesmu karjeriste, ja sagribētu bērnu noteikti nebūtu problēmas atmest uz gadu vai diviem ar roku mācībām ;) Bet šobrdīd noteikti, ka nesteidzos... Es jau domāju, ka uz saviem 25 būšu nobriedusi :D kā nekā 10 gadi būs notusēti, laiks nierēm, aknām ieturēt pauzi :D + tiešām negribu būt gados veca mamma.. nī, nī.. lai arī saskatu mīnusus tajos jaunajos vecākos, to tomēr ir krietni mazāk kā plusu :)