Nelietoju alkoholu.

Var teikt, ka es praktiski nedzeru, nu ļoti reti kad! Arī ar draugiem izklaidējoties un uz klubiem esmu gājusi ar skaidru prātu. Pārējiem attieksme ir pilnīgi normāla, ja viņa nedzer, tad nedzer. Es jūtos labāk būdama neiereibusi tīri fiziski, dejot vieglāk un arī partnerus izvēlies ar skaidru aci :D .
Alkohols ieņem lielu lomu sabiedrības aktivitātēs, tāpēc, ka cilvēki nemāk savādāk priecāties, tādā veidā cenšas noņemt saspringumu, risināt komunikācijas problēmas. Vēl jau arī kulturālais aspekts, - kā tik kas, tā pudele uz galda. Bērni to pārņem no vecākiem.

Man patīk dzert kvalitatīvus vīnus, pamazām sāku cienīt arī konjaku, taču tādu alu, sidrus, lētos kokteilīšus u.tml. gan nedzeru. Tagad, gavēņa laikā, protams, alkoholu nelietoju vispār un jūtos ļoti labi. Pie vakariņu galda dažreiz paskumstu, ka prasās vīna glāzi pie attiecīgā ēdiena, taču tas tīri garšas un smaržas baudījuma dēļ. Man alkohola mērķis noteikti nav reibums un citi tā efekti. Vienīgi par konjaku tā var teikt, jo man patīk, ka guļu ļoti kvalitatīvi un pamostos viegli. No cita alkohola (vismaz man) tā nav.

Pret nedzērējiem izturos ar cieņu, jo, manuprāt, neko labu alkohols nedara un ir tikai apsveicami to nelietot.

Atceros ,ka man nebija viegli jauniibaa,jo dzeeru loti maz,parasti visaas balliitees man visi teica,ka vajag iedzert ,kaapeec nedzeru uttIeveeroju ,ka bija loti slikti ,iipasi sajaucot alkoholiskos dzeerienus.Tagad domaaju -taa noteikti bija kaada alergiska reakcija ...!Tagad varu dzert tikai loti tiiru balto viinu,sampanieti!Saku tiiru-jo mazaak garsvielu klaat ,jo labaak juutos!
Es domaaju ,ka man nebija gruuti iejusties sabiedriiba taapeec ,ka biju skaidraa!Man liekas,ka driizaak bija gruuti uztvert iedzeerusus cilveekus!Priecaajos ,ka liktenis mani savedis kopaa ar cilveku ,kurs nedzer daudz!

Es lietoju alkoholu, tiesa gan, baigi bieži to nedaru, bet sanāk arī pārforsēt kādu reizi. Nekas labs jau tas nav, bet šad tad gribās.
Nekas traks man tas neliekas,ja vien katras brīvdienas piemest seju nav norma.
Un man vienalga,ka kādam nav ar mani pa ceļam,jo es šad tad iedzeru, neuzskatu,ka tāpēc pārāks par mani :-D
Manā ģimenē alkohola lietošana īpaši nekad nav notikusi, vismaz tā līdz kārtīgam reibumam- parasti iedzer kādu glāzi un ar to viss beidzas.

Man garšo :D Nedzeru daudz, bet samērā bieži.
Ja godīgi, es vienmēr esmu uzskatījusi, ka cilvēki, kas nedzer nemaz, nemaz ir jocīgi :D
Es saprotu, kad veselība neļauj. Es saprotu, ka nav forši sēdēt un tīrajā dzert šņabi, tikai lai piedzertos (pati tā sen vairs nedaru). Bet cilvēki, kuri atsakās no patiešām garšīga, mazalkoholiska kokteilīša, viena turklāt, bez iemesla (vienīgais iemesls - es nedzeru) man nav saprotami.
Pati gan veselības dēļ arī kādu laiku nedrīkstēju lietot nekādu alkoholu it nemaz, mierīgi pārdzīvoju visus tusiņus, kopš tā laika mazāk dzeru, jo sapratu, ka nevajag būt apreibušai, lai brīvdienas izdotos. Nu bet atteikties no auksta aliņa karstā vasaras dienā, laba vīna pie vakariņām vai ļoti garšīgām margaritām meiteņu vakarā es laikam nevarētu/negribētu.

Alkoholu lietoju katru nedēļas nogali, parasti tas ir vīns vai dzirkstošais vīns. Reizēm gadās arī kāds kokteilis darba dienas vakarā, ja ir pasēdēšana ar draudzenēm. Man garšo.
Par pārējiem man ir vienalga - katrs var alkoholu lietot vai nelietot pēc saviem uzskatiem, mani tas netraucē.

es iedzeru ļoti reti..un i tad kaut kādu D-laitu.
ļoti retu reizi ,kad ejam tusēt ar draudzeni,tad sanāk dzert gan šņabi, gan citus stiprus dzērienus.
tā,kā iedzeram ar puisi reti,tad esam atsvešinājušies no draudzenes,jo tas vienkārši mums nesaista tāda dzerstīšanās un klīšana riņķī, un mēslu taisīšana.

parasti uz mums tiek adresēti teikumi: "nopērkam Tekilu? ā, nē..pareizi..jūs taču nedzerat." itkā tas būtu kaut kāds kauns nedzert...es labāk pie šašļika iedzeru D-laitu, bet mans vīrietis lepojas ar to,ka nedzer..

Principā alkoholu lietoju reti un maz. Vienīgie izņēmumi ir labs vīns kādā vakarā vai pie vakariņām, vai arī pudele alus karstās vasaras dienās. Nekad nav bijušas problēmas izklaidēties neesot alkohola reibumā- vienmēr tāpat ballējos līdzi pārējiem, jo tas man nerada diskomfortu- spēju priecāties un ballēt tāpat un vel trakāk kā tie, kas lietojuši grādīgos dzērienus. Tādēļ es bieži esmu šoferis :D

Protams, ir izņēmumi, kad vēlos iedzert, tad arī bez sirdsapziņas pārmetumiem to daru. Bet kopumā, man patīk dzert tad, kad tas ir tā "skaisti"- kvalitatīvs alkohols, laba kompānija, attiecīgs noskaņojums utt.

esmu izvēlīga alkohola ziņā. Kā reklāmā :D - Ne alu, ne šņabi, ne vīnu, ne pavisam stipros, ne sidru, ne citus lētučus.
Vai nu šampi, vai malibu, retu reizi kādu no krēmīgajiem liķieriem.
Alkoholu lietoju labi ja ~ reizi mēnesī, biežāk nesaista.

Kāpēc alkohols ieņem ļoti lielu lomu?
Tādēļ, ka atslābina, ļauj cilvēkam būt tādam, kāds viņs skaidrā prātā nespēj būt, alkohola reibumā sasāpējušās problēmas pagaist.
Un tas ir salīdzinoši lēts veids, kā to patīkamo sajūtu iegūt.

Es alkoholu pasākumos lietoju, pa retam kādu vīnu vai sidru vakaros.
Pret cilvēkiem, kas nedzer, man iebildumu nav, ja vien pasākumā tie nav neizkustināmas "sēnes", kas ar savu pasivitāti un īgnumu nejauc atmosfēru.

Vispār es gribētu mācēt būt tik atraisīta, aktīva uml. nereibušā stāvoklī, kādas ir vairākas manas draudzenes un paziņas. Nē, nu neesmu jau ikdienā kaktā sēdētāja, bet vēl kkas pietrūkst :)

Alkoholu nelietoju. Kad pirmo reizi pamēģināju, tad arī nesapratu kādēļ cilvēki vispār to lieto un kāda ir jēga un mērķis. Es protams, spēju saprast, ja kā Salomē minēja, tas ir rituāls un garšu mijiedarbība starp dzērienu un ēdienu.
Par alkohola lietošanu reibuma sasniešanai es varētu runāt ilgi un vienalga nekad nesaprastu. Nav man skaidrs kā var patikt just sevi nekontrolējot ķermeni un prātu pilnībā.
Principā, nav tā, ka man vispār nevar iebarot alkoholu. Ja ir kāds kokteilis, kur to nevar just (un kad es saku, ka nevar, tad TIEŠĀM NEVAR JUST :D), visticamāk dzērienu dzeršu. Protams, gadījumā, ja nav bezalkoholiskas alternatīvas.
Parasti neērti jūtos, ja kaut kur tīri simboliski tiek atvērta šampanieša/vīna pudele. Ballītes neapmeklēju, bet piemēram tādos vienkāršos gadījumos, kā reiz, kad apmeklētajos kursos bija pēdējā nodarbība, tika izlemts veiksmīgo mācību gadu noslēgt ar šampanieša glāzi. Kādam varbūt sīkums, bet man tā ir traģēdija, pat pieklājības pēc censties sevī ieliet nelielu daudzumu šampanieša/vīna, kurš man ļoti, ļoti, ļoti, ļoooooti negaršo.
Ak jā, vēl kāzās ir gadījies atteikties no alkohola, bet tajās neviens īpaši uzmanību neviens nepievērš, tikai pasaka "nu, labi" un diskusija beigta.

Alkoholu nelietoju gandrīz vispār, minimāli šampanieša glāzi jaunajā gadā vai lielākos svētkos un tas arī viss. Bērnībā atskatījos uz tēvu, kas nepārtraukti dzēra, varbūt arī tāpēc tā. Un man nemaz negaršo visi tie grādīgie dzērieni, tā ka labi vien ir :) Ballītēs un klubiņos man tā tiešām nav problēma, jo parasti tur eju lai izdejotos un pastāv arī bezalkaholiskie garšīgie kokteilīši :) Daudzi ir pārsteigti, ka nelietoju, bet man vienalga ko viņi domā, lai beidz savas aknas kopā, es to nedarīšu :D

Es lietoju alkoholu, jo man tas garšo. Bet tikai sarkanvīni, saldais Martini Asti šampis un kokteilīši, tādi kā mojito un daiquiri. Lētos, ķīmiskos kokteiļus, alu, kā arī stipro alkoholu nelietoju, jo 1) negaršo, 2) no degvīna, konjaka, viskija vnk paliek slikti. Nevaru teikt, ka lietoju bieži, bet nu nav arī tā, ka tikai pasākumos, - dažreiz var gadīties tā, ka katru darba dienas vakaru iedzeru pāris glāzes vīna, citreiz 2-3 nedēļas pēc kārtas vispār neko nedzeru un neprasās. Man arī nav problēma jautri pavadīt laiku bez alkohola. Kā jau teicu - vienkārši garšo.
Pret nedzērājiem izturos pilnīgi normāli, tā ir katra paša izvēle - lietot alko vai nē, man par to nav nekāda daļa. Nekad neuzbāzīšos cilvēkam, kurš kādā tusiņā dzer tēju, nevis vīnu kopā ar visiem. Galvenais, lai viņš arī nesāk mani pamācīt par to, ka dzert nevajadzētu u.tml.

Es lietoju alkoholu,bet ne regulāri.Kādreiz ar mammu vakarā iedzeram pa glāzei sarkanvīna.Mans dzeršanas mērķis ir lai mazliet atslābinātos.Obligāti man nav jāizdzer daudz,ja gribu varu arī nedzert. Dzeru vīnus un rumu pārsvarā.Pret nedzērājiem izturos ar cieņu.

Kaut gan domāju,ka viņiem līdz ar nedzeršanu savi iedzērušie draugi varētu sākt nepatikt..

Man garšo tikai tāds alkohols, kurā alkoholu nevar just, tāpēc mēdzu iedzert tikai atjauktas lietas un nespēju saprast, kāpēc jādzer tie draņķi tīrā veidā, jo tiešām garšo pēc draņķiem. :D Ja pasākumā kāds cilvēks nedzer, man tas problēmas nesagādā, visticamāk viņam gan, jo visi sāk izskatīties un uzvesties kā pamuļķi. :D

Garšo labs,kvalitatīvs vīns/dzirkstošais vīns/šampānietis.
Ir vakari,kad pēc darba,pirms gulētiešanas prasās pāris malku krēma liķiera.
Vasarā auksts alus.
Ejot izklaidēties, skrūve.

Ņemot vērā -padsmit gadu pieredzi,kad daudz kas no alkohola tika izmēģināts dažādās kombinācijās un tika piedzīvotas dažādas kondīcijas (:D), tad tagad esmu izvēlējusies tikai to labāko priekš sevis. Principā tie augstāk minētie alkoholiskkie dzērieni, ir arī viss, ko dzeru. Nekādi viskiji, rumi, džini un vēl..
Lietoju mazos daudzumos, jo man ātri sāk griezt un tā sajūta ir pietiekami nepatīkama, lai līdz tai nenonāktu.

Necienu un neuztveru nopietni cilvēkus,kas ikdienā dzer pār mēru un nekontrolē sevi.

Kā jau iepriekš minēja meitenes, jebkuros pasākumos kā likums tiks lietots alkahols! Pati personīgi ikdienā alkoholu nelietoju, izņēmumi lielos svētkos, kā piemēram Jaunajā gadā, kad atļaujos iedzert labu un kvalitatīvu šampanieti! Ir bijušas reizes, kad kompānijā visi, pilnīgi visi dzer un tad tiešām jūtos kā baltais zvirbulis :D Man nav iebildumi pret iedzeršanu, bet gan pārmērīgu un bezjēdzīgu dzeršanu!

Agrāk patika iedzert katras brīvdienas, ja ne pat biežāk, nu beidzot man tā nav, reti kad gribās, tikai svētkos dzeru kaut ko stiprāku- viskiju, šņabi utt. bet kad gribās vienkārši iedzert, tad kāds vīns, vai arī alus :) jo tas jau tikai veselībai :))
nu teiksim par mani, es uzskatu,ka ir tādi cilvēki,kam vajag vēl un vēl.. bet citiem nāk tāda kā atklāsme, tas ta kā par mani.. jo TIEŠĀM nemaz negribās..
Nu jā, kādu glāzi pie ēdiena vai kā, bet neko vairāk..

Jaunieši dzer tapēc,ka nav jau kur citur to laiku tērēt, nav nekādas izklaides, hobiji, ar ko nodarboties. Teiksim, tie,kas mācās visādās mākslas, mūzikas skolās, tik traki šīm lietām nepieiet,jo nav vienkārši laika..

Mēdzu iedzert vairākas reizes nedēļā, jo man garšo. Taču tas nenozīmē, ka piedzeros. Patīk iedzert vīnu pie vakariņām. Tāpat klačas ar draudzenēm nevaru iedomāties pie tējas krūzes.
Vasaras vakaros labākā relaksācija ir pasēdēt ar draugiem vasaras kafejnīcās un iedzert aukstu alu. :)

Un principā, man arī draugu lokā ir līdzīgi cilvēki.