Ir pēdējās brīvdienas vakars, un mani atkal pārņem izmisums :( Un tā katras brīvdienas. Vienmēr nosolos sev, ka strādāšu, izdarīšu visus darbus, kas iekrājušies. Bet, pienāk brīvdienas, tad guļu līdz pusdienlaikam, tad draugs aizvelk kaut kur vakarā ārā, un nekas netiek padarīts no ieplānotā. Un tad pienāk 7dienas vakars (šoreiz 1dienas vakars) un mani pārņem nežēlīgs izmisums un vainas apziņa par nepadarīto :( Nu kā ar to cīnīties? Darbadienu vakaros arī līdzīgi. Apsolos sev, ka vakarā darīšu, darīšu, bet atnāku mājās, paēdu un bezspēkā paskatos tik kādu filmu.