Atkal pārņem izmisums

Man ir ļoti līdzīgi. Esmu izdarījusi tikai vienu no ieplānotajiem četriem darbiņiem.

Jā, man tas pats.

Tas pats.
Nezinu,ko pat lai dara ar savu slinkumu,laikam jau vienkārši jāsaņemas.

Tas pats Nu vienkārši jādara, ko var citu pateikt!

Cik pazīstama situācija.

Man tas pats.
Vienmēr sev apsolītais tiek lauzts
Vienigais kas palīdz ir motivācija. Nu piemēram-ja es izdarīšu to,tad nopirkšu sev kko.
man jāuzraksta darbā atskaite, kad pabeigšu,tad kā atlagojumu nopirkšu sev suši man vnm darbojas

mana pašreizēja situācija - rīt jānodod prakses atskaite. es dzeru vīnu un skatos tv! mierinājums - visa nakts priekšā!
Bet vispār briesmīgi, ka BD ir jāraksta pavasarī!

a kā? jūs nedarat arī tos darbus, par kuriem jums maksā algu?
es slinkuma dēļ neaizeju skriet vakarā, vai neuztaisu ēst, vai neiztīru dzīvokli, bet kā var nedarīt darbā savus pienākumus?
studentes saprotu, kad es studēju arī visu ievilku parādos līdz 4.kursam un tad pāris mēnešos saņēmos un visu izdarīju, bet to nenožēloju, pirmos gadus vnk atpūtos un paceļoju, tad pusgada laikā visu izstudēju, kas bija iekavēts

Es ar to cinos sekojoshi - sarakstu visu, kas man jaizdara uz papira. Piemeram sodien man ir jaizmazga segas, gultas vela, aizskari, paklajins, dushas aizskari, kamer viss mazgajas ir jasagludina drebes utt. Un es nerakstu vnk "velas diena" bet visu siki un smalgi, lai kkas nepiemirstos! Tad man ir jauzkraso nagi, jasaliek pacina ritdienai, jaizdoma ko vilkt utt.
Un ta vakara gaita visu svitroju ara! Brivdienas biju ari daudz ko apnemusies darit, bet pa cik man nebija mans magiskais saraksts sastadits, tad visu izdariju nelaika un kaut ka haotiski.
Gavenais ir atrast veidu ka sevi organizet. Vel man pedeja laika ir zel noguleta laika. Draudzene pateica lielisku atzinu - ka nejau noguletas stundas bus tas, ko mes atceresimies (ha, tapec sonakt aizgaju gulet 4.00 un pamodos 7.30 uz darbu!)
Nu un protams, dalu vainas var novelt uz pavasara nogurumu un itaminu trukumu. Man ta bija ziema - no darba majas un gulta pie TV! Bet tad es atjedzos, miilja, dzive tak sita paiet garam.
Galvenais ir sakt darit. Jo vairak dari, jo vairak spej izdarit!

sunset, man vienkārši ir tik daudz darba, ka es tāpat visu neizdaru, kas darbā it kā būtu jāizdara. Līdz ar to daru un mēģinu kaut kā motivēt sevi, ka jādara vēl un vēl vairāk. Bet tas slinkums kā pretestība strādā

sunset, cik saprotu, autore tomēr runā tieši par saviem personīgajiem darbiņiem, nevis par darba pienākumiem

pa tēmu runājot, man tas pats bija studiju laikos - viss tika darīts pēdējā brīdī vai pat pēc termiņa, pat maģistra darbu nodevu nedēļu pēc deadline

Mana produktivitāte pēdējā laikā ir KATASTROFĀLI zema. Ir daudz brīva laika un varēju izdarīt ļoti, ļoti, ļoti daudz, bet neesmu izdarījusi vispār neko. Sēžu un kūkoju. Pie tam, laiks vispār paskrien ļoti ātri. Šodien piemēram, brīvdiena. Pamodos ap 10:00, pasēdēju pie datora un attapos, ka jau vakars. Nesaprotu pati, kā varēju tik ilgi dirnēt blenžot monitorā. Pēc tam aizgāju uz veikalu. Ojā, sasodīti produktīvi un vērtīgi pavadīts laiks. Par to, kāds ir veicamo darbu saraksts varu nesākt runāt, tas ir tik garš, ka ja sākšu domāt par to, uznāks panikas lēkme.
+ Šādos brīžos atceros teicienu, ka katru dienu jānodzīvo tā, it kā tā būtu pēdējā. Nu ja, khem, klausoties mūziku un skatoties jau redzētas filmas, protams.

Dominika, es arī taisu tādus sarakstus. Man darbā ir šitas saraksts, bet viņš ir tik garš.... Pa nedēļu knapi kādas 5-6 lietas spēju izsvītrot no 20 lietām Un tā tie saraksti krājās un krājās diemžēl

fluffy, es runāju par visa veida darbiem, es tos nešķiroju. Protams, prioritāri ir darbs kā darbs. Par mājas lietām vispār nerunāšu. Šodien pat matus nevarēju saņemties izmazgāt

ļoti smējos par vienrz komentāru, man pilnīgi tāpat šodien spiež pakrūti, ka rīt darba diena, bet nav darbiņi uz priekšu pagājuši!

Ja vēl ir laiks, tad nav jāšausta sevi. Nu neizdariji šodien, pēctam naktīs sēdēsi un darīsi, miegu upurēsi. Pašas izvēle taču tā ir. Es arī šobrīd TIK daudz ko varētu darīt, bet, nē, sēžu un kūkoju pie datora.

Pēdējos(kādus 2 gadus) arī jūtu, ka ir baigais nogurums. Atnāku mājās un vienīgais, ko esmu spējīga darīt ir sēdēt vai gulēt. + mājās esmu jau kkur ap 15:00. Laiks arī šķiet, ka iet uz priekšu ātrāk kā kādreiz un ar katru dienu.
Tev vismaz paveicies, ka nedēļas laikā no 20 darbiem esi paveikusi 5-6, man nedēļas beigās vēl 5-6 ir tikai klāt! :o Tas ir šausmīgi! Arī cenšos sevi visādi noskaņot, tomēr jēgas nekādas.
Reizēm arī uztaisu sarakstiņu, bet no tā izdaru visu, kas neattiecas uz skolas lietām, tās paliek neskartas.

Man ir plnīgi tas pats. Ļoti bieži esmu vīlusies sevī, ka nevaru sevi piespiest izdarīt to, kas darāms. :/

jā, esmu pa šīm brīvdienām izdarījusi pilnīgi visu, kas nav saistīts ar skolu. entās reizes nagus visādi pārlakojusi, māju pārtīrījusi, visu ko ēst sataisījusi, daudz ciemos bijusi, pat akvāriju kārtīgi iztīrīju, lai gan man parasti tam ir baigais slinkums.
vārdu sakot - skolas darbi jau sen stāv neizdarīti, bet nē, es vnk nespēju pieķerties, bet daru blakus lietas

Es citreiz pilnīgi jūtu, ka es staigāju apkārt pa māju un meiģinu atrast kaut ko, kas būtu jāizdara, lai tikai nebūtu jāķerās klāt pie skolas darbiem, lai būtu tāda sajūta, ka kaut ko daru, bet patiesībā tas viss pārējais jau ir pilnīgi lieks un nevajadzīgs.