Nezinu kā lai aizmirst

slimi ir lu kas
es bieži skatos,vai viens vai abi ir netā,kad abi nav tur,tad prātoju,ir kopā vai nav,ko varētu darīt..

Tas ir pilnīgi normāli. Cilvēku, kas tev ir bijis tuvs, tik ātri neaizmirsīsi. Tas pāries ar laiku vai arī tad, kad atradīsi, ko līdzvērtīgu vai labāku. Labāk domā par sevi un izmanto šo laiku, lai pilnveidotos. Tavai dzīvei tas dos vairāk, nekā domāšana par aizgājušo laiku :) .

atsleedz internetu un saac vairaak pavadiit laika ar draugiem, nodarbojies ar saviem hobijiem, aizej uz kaadiem kursiem utt. ar laiku paaries.

Jā, cik gan man iemīļots vārds ir ''laiks''. Šausmas, kā mans rakstītais teksts izklausās :D!

Tā vien šķiet,ka es vienā dienā neizturēšu un viņam uzrakstīšu...stulbi,bet fakts!

romiinija, tad viņš ņems un parādīs tavu vēstuli savai draudzenei un viņi abi par tevi pasmiesies. Vai to tu gribi?

annA,negribas gan =/ Bet gribētos ar viņu izrunāties,jo viņš bija tas,kas rīkojās kā sivēns...Man jau daudzi saka,ka nevajag neko tur rakstīt un runāties,bet sirds saka ko citu..

Romiinija, vai tad citu puišu apkārt nav?

nu, lūrot uz viņu un viņa kopīgajām bildēm ar viņa draudzeni, tu viņu neaizmirsīsi, tas ir fakts.

Ir jau visādi puiši apkārt,bet man sirdī tikai viņš :(
Un vairāk jau skatos,kad ir viens vai abi netā,tiešām tas ir stulbi!
Visu laiku manī ir tāds smagums,ka es nez..liekas,ka viss vnk jāsaraksta uz lapas!

nezinu, bet dažas te raksta itka nezinātu kā ir tad, kad sāp sirds par visu vairāk uz pasaules ..
Arī man bija draugs, kur izrīkojas cūciski, un pateica viss cauri protams caur sms, negribēja satikties laij pateiktu to man acīs, un pēc nedēļas jau viņam bija cita, bet es nelikos mierā- zvaniju, rakstīju, bet tie abi tik pasmējas par mani ..
Pārdzīvoju to ļoti, katra diena tika pavadita raudot, un domājot, ka būtu bijis, ja būtu bijis, pec pussgada iepazinos ar savu tagadējo draugu (kopā jau esam divus gadus) , un pec divām dienām jau aizmirsu savu ex, idzēsu viņa bildes no telefona un numuru.. morāle tāda, ja gribi laij tevi pazemo kā mani, un kā iepriekš meitenes rakstīja, tad lūdzu zvani, raksti ..(saprastu ja viņam nebūtu cita, tad vel varbūt tu varētu censties atgūt viņu) bet paies laiks, un atradīsi citu :)

Pilnībā piekrītu Patrisijai!

Ai cik pazīstamas sajūtas... :( un tie vārdi, ka laiks dziedē neko nepalīdz, sirds plīst pušu un domas negribot atgriežas pie viņa atkal un atkal :( :(
Es šajā periodā daudz izkalidējos, gāju uz randiņiem ar jauniem puišiem gandrīz katru dienu. Tiesa gan, man visu laiku bija tukšuma sajūta, jo neviens cits neatbilda manām prasībām (tās man ir, nav vienalga kāds blakus). Ja būtu izdevies atrast kādu vizuāli pievilcīgu puisi, kuram būtu arī smadzenes, tad domāju ka būtu sākusi ar viņu tikties un tas palīdzētu ātrāk aizmirst. Bet tā kā biju viena, sāpēja ļoti, arī skatījos draugos un domāju, ko nez viņš dara.. Ts ir slimi, tā iz pašiznīcība... :( Jāiet kaut kur, jādara kaut kas, tikai nevar sēdēt mājās. vistrakākie protams ir vakari... :( :( :( Bet vienīgās zāles būs atrast puisi, kurš patīk! Tas palīdzēs atsākt jaunu dzīvi ātrāk..
Tikai neraksti, ja jau viņam ir vecene, tad viņš par tevi jau sen vairs nedomā, lūdzu nepazemojies. Es tieši otrādi sāku pucēties vēl vairāk, liku jaunas galerijas ar smaidīgām bildēm. Tas periods būs murgs, bet kaut kad kļūs vieglāk.. turies!!

Jaa, arii man tieshi draugi, izklaides un citas forshas lietas paliidzeeja tajaa smagajaa briidii. Vakari gan bija beediigi un vientulji, bet es labaak viena papinkshkjeeju spilvenaa, nekaa pazemojos ko rakstot, to noteikti nevajag dariit. Sapuceejies, degunu augshaa un dodies dziivee, taas ir vieniigaas zaales. :) Lai veicas! :)

Vai esi mēģinājusi par viņu cīnīties?

tiekumileta, vaij tad neizlasiji ka viņam jau pāris mēnešus ir cita, par kādu cīnīšanos, tu tagat raksti!