Vai tā ir ģimenes dzīve?

Priekš manis tas nebūtu nekas traks,jo ne tādiem vien attālumiem starp otru esmu gājusi cauri.Un viss ir ok!Protams,ideāli jau ir,ja var visu laiku būt kopā,bet darbs ir darbs un tad tomēr nākas kaut ko ziedot!

Tas jau katram individuāli...Tas atkarīgs no pašām attiecībām un mīlestību..
Bet es personīgi esmu pret šādām attiecībām!
Man bija viens puisis,kurš strādāja vienā Latvijas galā, bet bieži brauca uz mājām-otrā Latvijas galā! Un jaa... izrādijās,ka viņam tur ģimene.
Bet tas jau mans subjektīvais viedoklis...

Nē, neapmierinātu..

Nekad.

nuu uz kādu laika jā bet ne ilgstoši

man ir bijušas tādas attiecības. es netiku galā. katru reizi, kad beidzot satiku, pirmās 20min priecājos par tikšanos a pēc tam sāku kasīties, jo zemapziņā nevarēju atbrīvoties no aizvainojuma sajūtas - re kā tu saki, ka mani mīli, bet tomēr pamet uz visu nedēļu sava darba/skolas utt. dēļ. un šī sajūta palika manī arī tad, kad beidzot dzīvojām kopā visu laiku, tad piezāģeju džeku tā (pati to sapratu tikai vēlāk), ka izšķīramies pēc nepilna gada dzīvošanas kopā :D

ja jūs abi zinat, ka tas ir pagaidu variants un tiek darīts jūsu nākotnes vārdā, neredzu iemeslu, lai to nedarītu. Pie reizes pārbaudīsiet attiecību stiprumu.
Pazīstu vairākus pārus, kam tā ir bijis un dažiem pat ir iznācis dzīvot atsevišķās valstīs kādu laiku, nevienam no man zināmajiem gadījumiem nav uzradušies mīļākie utt. Vienam no pāriem nesen bija piedzimis mazais, un domāju, ka tas visu padarīja vēl grūtāku, bet viņi zināja, ka tas ir uz laiku un ka tas tiek darīts, lai viņiem būtu labāk nodrošināta nākotne.
Ja tiekas katras brīvdienas, tas vēl nav traki, trakāk ja katrs savā valstī.
Bet ir jābūt stiprām attiecībām un abiem jāstrādā pie tā, lai attiecības neizjuktu, tas nav vienkārši, tāpēc daudzi arī izvēlas vieglāko ceļu un atrod mīļākās un šķiras.

Tikai attiecībās iesaistītie divi cilvēki var definēt, kas ir normāla ģimenes dzīve un kas nav.
Ja visu laiku tiks ņemts vērā citu cilvēku/svešinieku viedoklis, nekādas dzīves nebūs vispār.

P.S. Personīgi nesaskatu šajā situācijā neko ārkārtēju. Latvija ir tik maziņa , ka katrs gals 2h sasniedzams.

Tikai īstermiņā! Neatbalstu to, jo agrāk vai vēlāk uzradīsies kāds/-a,kas vilks to cilpiņu uz savu pusi un var izjaukt attiecības, laulību.

cik redzu, gandriiz visas ir pret. a ko juus dariitu, ja iemiileetos taalbrauceejaa soferii, ekskursiju vadiitaajaa, karaviiraa? vinji meedz buut prom no maajaam deelj darba un briinumainaa kaartaa zinu paarus, kuri ir kopaa jau gadu desmitiem.
vispaar ir arii plusi taadai gimenes dziivei - viens otram tik aatri neapniik, nepaspeej pa taam 2 dienaam iestaaties rutiina un saakties ikdienas kaskji. protams, ja ir beerni, sievietei ir daudz gruutaak, jo praktiski vienai ir jaavelk viss vezums.

Būs pāri,kas varēs visu dzīvi tā nodzīvot,redzoties tikai brīvdienās.Man šis variants neder.Ja tas ir uz pāris mēnešiem,varbūt pusgadu,tad varētu pieciest,taču gadiem ilgi tā dzīvot-pilnīgi noteikti nē.Es gribētu būt kopā ar savu vīru normāli,nevis ķert brīžus nedēļas nogalēs un visu pārējo laiku principā būt viena,audzināt bērnus viena.Es gribētu pilnvērtīgi būt ar viņu kopā,gribētu tuvību,jo telefonseksu par tuvību neuzskatu,atbalstu,sarunas ''dzīvajā'' utt.

p.s.Tad jau labi,ka kāds ir atklājis brīnumveidu kā no Kolkas līdz Daugavpilij nonākt 2h.

kuššššš

tieši tā :D
no Bauskas līdz Alūksnei jau aiziet 3h ar mazu atsīti.

Laikam nē, es tā nevarētu.

piekritisu vairakumam-neilgi var ta.

Mani īstenībā pārsteidz - citā diskusijā meitenes brīnās, kā var nezināt, ko darīt, ja nav vīrietis blakus, bet tagad pašas atzīst to, ka savās attiecībās ar vīrieti ir salipuši kopā :) Un tik kategoriski saka, ka vīrietim jābūt blakus.
Man arī, protams, daudz labāk patīk, ja mans vīrietis ir mājās nekā nav, bet te ir situācija par to, ka vīrietis pilsētā, kur ir draudzene, nespēj atrast darbu. Citur viņam to piedāvā. Cik daudzas no Jums būtu gatavas uzturēt vīrieti, tikai tāpēc, lai kopā būtu vienās mājās 7 dienas nedēļā?

Tikai tad,ja tas ir vienigais veids ka nopelnit iztikai.

Es neuzskatu, ka tas ir pieciešams ilgāk par gadu. Secinu, ka man nemaz tādas normālas attiecības nav bijušas, protams, tas ir "atsvaidzinoši" aptuveni pirmās divas dienas pēc intensīvas kopābūšanas, bet pēc tam pamazām sāk apnikt. Nu bļin, var jau sieviete visu laiku gaidīt, bet ja to vīrieti vajag tagad? Kaut vai tik primitīvā jautājumā kā saplīsusi kanalizācijas caurule vai arī vajag, lai kaut kur aizved?
Un nav jau tā, ka neko citu negribas darīt vai nav interešu. Vienkārši uzrodas jautājums pats par sevi - vai tās ir attiecības vai brīvā laika aizpildīšana?
Tad jau neviens cilvēks kopā nedzīvotu, visi visur braukātu, bet, kā skatos, tā nav - pāri dzīvo kopā un tas, vai viens otram nav nograuzuši kaklu, ir katra indivīda personīgais jautājums.