Ļoti gribēju padalīties.
Vakar tas notika - viņš izvēlējās visu pātraukt. Pēkšņi. Pēc gada kopdzīves. sāpīgi tas tādēļ, ka iepriekš nekas par to neliecināja - dzīvojām harmonijā, viss bija kārtībā, vēl nesen runājām par nākotni, par kopīgu dzīvokli. Un pēkšņi - mēs nesaderot. Jā, mums bija arī strīdi, bet kuram tādi nav. Pēdējās trīs nedēļas bija tādi kā saspīlējumi - bet tas nav iemesls visu pārtraukt - strīdi tācu ir risināmi. Vai tiešām harmonijas pilnie laiki neskaitās? Kā iemeslu viņš minēja, ka mēs esam pārāk dažādi - esmu pārāk laba, viņš ir pārāk liels egoists, viņš negrib nākotnē man darīt pāri un viņu nogurdina strādāšana pie tā, lai es būtu laimīga. Bet 'viņš visus iepriekšējos mēnešus likās apmierināts, laimīgs, visiem stāstīja, cik viņam lieliska draudzene. Tik pēkšņi un negaidīti..
Nespēju tagad saņemties. jūtos viena un atstāta. Viņš bija mans stiprais plecs, balsts.. Pagaidām ir asaras, šovakar jābrauc izvākties. Nezinu kā lai saņemos..