o, jā, brauciens uz Krimu bija jautrs - kā atgriešanās padomijas laikos, lai gan no daudz no tā neesmu pieredzējusi. Padomju laika stila "stolovajas", sabiedriskais transports ļoti lēts, par 5-6 minūšu braucienu samaksāju trīs santīmus, rēķinot mūsu naudā, vīnogas un persikus pārdeva spaiņiem, redzēju tirgojam kagoru trīslitru burkās:D Tas, protams, subjektīvi, bet man Krimas ciemati un pilsētas, kur mazāk ļaužu burzmas, patika daudz labāk nekā izslavētā Jalta. Jalta man vairāk atgādina Jomas ielu, pareizinātu ar desmit, turklāt pludmale tur nekāda, diezgan akmeņaina un ūdens netīrs, cilvēku jūklis un murskulis... Bet pašā Krimā ir ko redzēt - kalni, klintis, alas, cietokšņi, stepe. Ai, nu brīnišķīga daba:) āāā, un vēl ko pamanīju - vietējiem iedzīvotājiem ļoti patīk baltieši:)