Pusmaratons

Kas vēl tev ir jāzina tāds svarīgs, ja man mērķis ir noskriet 21, km?

Ka ja nebūsi pietiekami labi sagatavojusies, var gadīties kā Ušakovam.
Protams, tas tā, cilvēki neapzinās savus spēkus bieži vien. (nav ļauni domāts pret tevi :) vnk saku )

Draudzene skries 21 km.
Trennējas katru dienu, jau kopš ārā nav mīnusos grādi.
Ar katru dienu noskrien savu attālumu arvien ātrāk.
Tā notiek trennēšanās :)

Man arī mērķis 21km šogad.

Nu spēja noskriet ir atkarīga no tā kāda ir tava "bāzes gatavība" skriešanai kā tādai.
Mans draugs 21km noskrēja tam netrenējoties, jo bija guvis traumu 1,5 mēnesi pirms skrējiena. Noskrēja normāli savā grupā, un līdz Ušakova gadījumam bija tālu.

Svarīgākais, kas Tev ir jāzina, ir tas, ka IR jātrenējas.

Es trenējos pēc noskrien.lv plāna:
http://www.noskrien.lv/pusmaratona-plani-nordea-rigas-maratonam/

Šobrīd pavisam noteikti zinu, ka neesmu gatava startam un rezultātam par, kuru es priecātos. Tādēļ ir vēl vairāk kā mēnesis, lai to sasniegtu.

Vēl vari paskatīties diskusijā:
http://cosmo.lv/forums/topic/113898-skriesana-2012/

O, paldies, meitenes! :)

Meitenes, kamdēļ jūs to darāt? Pusmaratons taču arī sagatavotam organismam ir milzu stress. Es trenējos tikai tādēļ, lai taukus dzenātu, pretējā gadījumā es sēdētu mājās un mālētu ģīmi! :D

Nu man jau liekas, ka ja ar to skriešanu tā napārforsē, tad viss ir ok!

Es gribu noskriet pusmaratonu kā izaicinājumu sev - jā, es to varu izdarīt! :D

becky, es vienk gribu sakrāt to medaļu komplektu..iesākumam :D Protams, nerunāju par godalgotajām vietām :D Vienk, ja kaut ko gribu, tad viss...MAN VAJAG!! :D

Paceļu.
Jautājums tām,kas noskrēja 21km. Dzīvas? :D
Runājot par Ušakovu.. ir jāmāk apstāties,ja jūti,ka nu nevar ..

Pēdējos trīs gadus vasaras mērķis ir skriet 21km. Šovasar, gribu pilno skriet, vai vismaz, 30km. Katram, tas organisms ir savadāks un citādi reāģē uz laikapstākļiem un slodzi . Man pirmajā gadā pēc noskriešanas sāka sāpēt celis tā, ka to vasar, vispār vairs neskrēju un likās viss, neskriešu nekad vairs. Abas pārējās reizes bija daudz patīkamāk un vieglāk pieveikt pusmaratonu.
Ja vari noskriet 10/15km bez aizelšanās un apstāšanās, tā viegli, tad pusmaratonam esi gatava. Ja nē, tad būs ko pasvīst.
Sāku ar to, ka vakaros skrēju pa 5km, visas septiņas dienas nedēļā, pa smilšainu, kalnainu mežiņu. Vēlāk, palielināju attālumus. Kad nonācu uz taisna ceļa skriet, uzreiz, viss likās vieglāks un varēju noskriet 5/10km vietā 15km, bez apstāšanās. Tajā momentā sapratu, ka gribu mēģināt skriet pusmaratonu.
Pirms tam fiziskās sagatavotības nebija nekādas, tikai mērķis skriet.
Noteikti, būs vēlme apstāties un beigt, bet jāsaprot, ieklausoties sevī, vai tā ir tāda " es vairs nevaru, viss esmu beigta, kill me" vēlme, vai reāla organisma atteikšanās skriet un slikta dūša,reibonis utt.

Es pagajuso gadu 2 noskreju pusmaratonus.
Ko varu pateikt- jatrenejas. Pie 14 km moraali paliek grutak, pie 17km atlaiz. Nu vsm man.