KOĶETĒŠANA

Vai dieniņ, laikam ir grūti dzīvot visu mūžu domājot, kad tik nepasaka kaut ko par daudz. Ceru, ka vismaz tad sevi pārāk daudz nezāģē.
Neesmu domājusi par nekādiem noslēpumiem, to noslēpumu jau nevar mākslīgi radīt. Ja sieviete prot ieinteresēt, viņa vienmēr šķitīs mazliet noslēpumaina.
Šādās diskusijas vienmēr nāk prātā tāda aina - sieviete pasaka ne šo, ne to, nepabeidz līdz galam domu, virpina matu šķipsnu un rausta plecus, jo glabā lielo, MILZU sievietes NOSLĒPUMU :D

Es varbūt šķitīšu jocīga, bet man nepatīk koķetēt. Tas šķiet tā 'pazemojoši', jo vienmēr (vismaz man) sanāk tādu muļķītes lomu ieņemt un tad nu priekšstats par mani galīgi nepareizs rodas! :D Tātad, secinājums - nekoķetēju! Protams, ir cilvēki, kuriem tas dabiski padodas, tādēļ tur neko sliktu nevar pateikt, bet man ar flirtēšanu un koķetēšanu ir problēmas. Njā..

Es ar nekoķetēju, drīzāk esmu iepatikusies ar to, ka parādu savas prāta spējas, asprātīgumu un dabisku izturēšanos:)

Nekoķetēju,jo nemaz to nemāku un arī nav vēlmes vai intereses mācīties.
Pieminētās matu virpināšanas un tamlīdzīgas stratēģijas no žurnāliem man šķiet,maigi sakot,smieklīgi un es nevaru iedomāties sevi tā izturoties.

Man jau liekas, ka nekokjeteeju, bet apkaarteejie saka, ka kokjeteeju.
Tas laikam ir tas, ko apziimee ar "sanaak dabiski"... taa kaa nezinu kaa to daru, arii neko ieteikt nemaaceeshu... Turklaat piekiitu par to matu virpinaashanu un citaam muljkjiibaam - to toch nedaru ;)

Speciāli nekoķetēju.

Es nekad speciāli nekoķetēju, bet man draudzenes saka, ka tas man ir asinīs, sanāk dabiski tā lieta :D