Neesmu teātra kritiķe, kas mācētu tā skaisti un filigrāni līdz sīkumam izpreparēt izrādi, taču, atbildot uz jautājumu par "Amadeju", varu teikt, ka man tajā patika gan forma - skaisti tērpi ar nedaudz eksotiskiem motīviem, gan saturs un kā tas tika izspēlēts. Skaudības ārdošais spēks, tas, cik ļoti var sāpēt un sāpināt otra cilvēka talants, tu visu redzi, jūti, dzirdi un saproti, bet pats neko tādu neesi spējīgs radīt. Līdz izmisumam sāpīga apzināšanās par savu niecību. Nu kaut kā tā:)