Laulība

es 21 gada vecumā noteikti nebiju gatava precēties, manam vīram ir tik pat gadi, cik man, līdz ar to stabili uz kājām abi nestāvējām un ģimeni nodrošināt nevarējām. ja vīrietis ir vecāks, iespējams, ka viss ir drusku sāvādāks. bet no savas pieredzes varu teikt, ka ja saka, ka nē, es nevēlos precēties (it īpaši ja jau ir bērns) vaina ir tajā, ka patiesībā vīrietis vēl nav bildinājis. reti kura atzīsies, ka gribētu, bet vīrietis nepiedāvā

Vajag preceeties tad,kad juuti,ka to veelies un esi gatava!Ja gribas citas iemiileeshanaas un randinjus,tad noteikti appreceeties buutu Tava kljuuda..
Man kaa sheit dazhaam meiteneem ir taapat,ka man ir svariigi pirms beerninja appreceeties. Ceru uz bildinaajumu driizumaa...:)

Man nav svarīgi apprecēties, jo kristīga neesmu un laulība reāli man nozīmē tikai statusa maiņu - no drauga/draudzenes par vīru/sievu un uzvārdu saskaņošanu.
Ar vīrieti tēma par to, vai precēsimies, tiek apspriesta vairākas reizes nedēļā. Un es neesmu tā, kas šo tēmu uzsāk :D Bet esam nonākuši pie secinājuma, ka mums īsti negribas. Jo ja kāzas, tad gribas skaistas kāzas ar labu profesionālo fotogrāfu, skaistu kleitu, ceļojumu... Bet reāli žēl tērēt naudu tādam īsam brīdim. Ir mums, mūsuprāt, svarīgākas lietas, kur investēt.

Pirmkārt laulība nav nekāds cietums. :) Otrkārt-es neieteiktu precēties tik agri, bet tas būs tikai subjektīvi, taču ja jau tagad domā, ka Tev ies garām visi dzīves prieki, tad absolūti skidrs, ka Tev nākamos 7 gadus laulību pavisam nevajag. :)

Vai tad laulību ceremonijā iesēj kaut kādu sēklu un pēc 9 mēn. jau uzreiz ir bērni? Kāpēc tāds uzskats,ka uzreiz pēc laulībām bērni dzims? Var taču apprecēties, veidot karjeru un bērni būt vēl pēc 5 gadiem. Nedomāju,ka laulības kaut kā ietekmē karjeru.

piekrītu Latei, kas tas par uzkatu..
es jau vairākus gadus esmu precējusies, un man nav un tik drīz nebūs bērni, mums šobrīd svarīga ir karjera studijas. vienīgie bērni man ir kaķis un suns! :)
kad precējos man bija 19, nedomāju par to ka nu dzīve beigsies.