tas cik ilgi katram ir sākums ir individuāli
teikšu godīgi,man jeb kurās attiecībās ir bijis ļoti sāpīgs tas brīdis,kad pamazām iestājās rutīna.
tad cenšos darīt kaut ko jaunu,interesantu,neparastu.
mēs darām kopā to,ko nekad neesam darījuši.
nezinu vai man labi sanāk,bet es mācos katrā lietā atrast par ko priecāties, es mācos dzīvot ar smaidu.
padomā par to dziļāk-jā,varbūt nenes konfektes un rozes,bet tagad dod ko citu,nezinu,pagatavo vakariņas,brokastis,pamasē muguriņu,parūpējas,kad esi slima. tā jau ir tā pati mīlestība,tikai laikam ejot tās izpausmes mainās,jo no aizraušanās sākas mīlestība.
un nedomāju,ka atradīsi tādu cilvēku ar kuru tas skaistais nekad nebeigsies. ja ļoti mīli,tad turies pie tā,kas ir centies atrast skaisto tajā,kas notiek jūsu attiecībās.
ja neizdodas,tad apsver domu par šķiršanos,bet nečakarē,jo to neviens nav pelnījis.
zini kā,dzīvei kā tādai nav jēga,jēga ir konkrētam mirklim un tam ar kādām sajūtām to nodzīvojam, to atceries.
ja tās attiecības ir dārgas,tad pamaini to,kā uz tām skaties,pasmaidi vairāk,centies tajās ienest prieku. tad jau redzēs.
nesaku,ka manas domas ir kaut kādas pareizās,tās vienkārši ir manas domas :)