Smieklu diskusija.

Tik forša diskusija :D
Mēs visādas blēņas darījām, tgd tikai nevaru atcerēties..
* kad mācījos 1.klasē un labākā draudzene 2.klasē, mums abām vēl bija 2.maiņa tā kā mājās bijām kad jau ziemā ārā tumšs. tad mēs vēl gājām kādu laiku pa āru padzīvoties. ko mēs darījām - sēdējām uz sašķūrētās sniega kaudzes pie līkuma kur iebrauc ciematā un metām mašinām priekšā ledus gabalus. Vienreiz trāpījām pa jumtu un ņēmām vagu pa mežu :D Protams tagad liekas stulbi bet tad likās reāli smieklīgi..

*zvanījāmies pie durvīm un saucām dusmīgo kaimiņieni par Dusmoņu :D tīšām sēdējām zem viņas logiem un sarunājāmies un smējāmies un gaidījām kad šī līdīs ārā lamāties

* pa bērzu rāpāmies uz vecās katlu mājas jumta. No bērziņa bjia kāds gabals un nācās uz ro jumtu lēkt. tāpat arī atpakaļ jālec bija kokā. Brīnos kā toreiz nenositāmies..

*uzbūvējām sniega māju, uzlikām egļu zaru jumtu no vecajām eglītēm, kas bija gan zem daudzstāvu māju logiem atrodamas, gan pie miskastēm, un sniega mājā iekūrām mazu uguntiņu siltuma. Lieki teikt, ka dūmiem nebija kur noplūst un tā nu mums aizslāpušiem nācās šīs mājīgās telpas pamest. :D

* spēlējām "mantu meklētājus" ( tā bija mana ideja, jo es biju liela lasītāja un šito izlasīju grāmatā par Pepiju ) - staigājām gar daudzstāvu mājām mūsu ciematā un lasījām augšā visus sūdus kurus atradām zem logiem- knaģus, šķiltavas, akmeņus, kādu apģērba gabalu - nu jebko kas cilvēkiem izkrīt pa logu vai no balkona :D

* ziemā gājām dauzīt ledu uz dīķīšiem. pārsvarā tas beidzās ar slapjām kājām, sliktākajā gadūjumā ar ielūšanu. ( atkal jābrīnās kā vēl visi esam dzīvi..) un pavasarī visi dārziņu dīķīši bija pilni ar kokiem, kurus mēs izmantojām to ledu dauzot :D protams kad ārā -15 tad nekāda labā daudzīšana gan nesanāca :D

Arī manā bērnībā ierakstīti telefona zvani daudziem ciema iedzīvotājiem - ar draudzeni jokojāmies par dažnedažādākajām tēmām, bijām pārsmējušās, līdz mūs atklāja :D

*
Arī āboli uz mašīnām ir mesti(protams netrāpījām, bet adrenalīns mežonīgs :D), viena mašīna apstājās, māsa ar draudzeni metās skriešus, bet es sastingu un nevarēju nekādi izkustēties, māsa sauca mani līdzi, bet es nespēju attapties :D beigās jau mums nekas nebija, bet pārbijušās gan bijām :)

*
Ar citām draudzenēm - "Lielajām meitenēm" kopā taisījām kukaiņu bēres - man iestāstīja, ka vajag kukainīšus kremēt, jo tā viņiem būšot labāka pēcnāves dzīve :D mans uzdevums bija sadabūt sērkociņus - pajautāju Tēvam, viņš protams mani nostrostēja, lieki teikt, ka sērkociņus es nedabūju un ar kremēšanas darbiem vairs neesmu nodarbojusies :D

*
Citā piedzīvojumā spēlējos "grimstošajās smiltīs" pēc lietus, un pazaudēju savus gumijas zābaciņus, pati iestigu un tikai ar draugu palīdzību tiku laukā no "nāvējošā slazda" :D

*
Vispār ir patīkami atminēties tos jaukos bērnības laikus, kad arī bez mobilajiem telefoniem un interneta varēju viegli atrast savus draugus, un lieliski pavadīt laiku svaigā gaisā :)

kad mēs bērnībā zvanījāmies, tad runājam viskkādus sviestus burtiski un, kad sapratām, ka mūs sāk otrā galā laāt, metām nost klausuli un bēgām prom no telefona :D (wtf)

izsitu priekšnamā spoguli. teicu, ka brālis vainīgs, bet mamma toreiz bija nopirkusi Flinstonu uzlimes, ko albumā jālīmē, bet es tik raudu un saku, ka brālis izsita, lai tiktu pie tām uzlīmēm.

mammai bija baigi daudz visādas kosmētikas, un tad mēs ar draudzenēm savācām no mammām to komētiku, kleitas, saģērbāmies, pārmālējāmies un staigājām pa tādu vecu traktora piekabi kā pa modesskati :D

tādas konkrētas, smieklīgas blēņas nevaru atcerēties, bet nesmieklīgu ir daudz - brālim izsitu zobus, sašķaidījām kaimiņam dakstiņus, ar Fants pudeli izsitām viesistabā lustru, kādas 5x pārsitu brālim pieri un līdu zem viņa gultiņas slēpties, spēlējot tenisu ar akmeņiem un dēļīšiem izbliezām mašīnai logu :D

Varbūt šorīt vēl kāda atcerējusies?

es arī biju diezgan paklausīga, bet neaizmirsīšu, ka ar māsu apzīmējām kaimiņiem sētu ar krievu vārdiem (cik nu tie varēja būt krieviski :D ) un pēc tam tie kaimiņi nāca sūdzēties mūsu mammai, bet mēs dievojāmies, ka to neizdarījām un vainojām citur kaimiņus, kuri bija krievi :D mums likās, ka tas varētu būt ticami :D pēc tam to kaimiņu bērni dabūja arī mazgāt žogu :D

šī nebūs blēņa, bet pārbijos ne pa jokam :D gāju no skolas mājās, turēju rokā savu skolas dienasgrāmatu un te pēkšņi, skatos, viens tantuks man izrauj viņu no rokām un kliedz, ka atpakaļ dabūšu tikai, kad mamma atnāks. Es pilnīgā nesaprašanā sāku raudāt, puņķoties, prasīju- kāpēc atņēma? Uz ko viņa atbildēja - tu man te katru dienu zvanies pie durvīm un skrien prom. Protams, es to nebiju darījusi un kā izrādījās - viņa vienkārši bija ķērusi visus bērnus ar sarkanām pufaikām :D

tad vēl ar brālēnu laukos gribējām patēlot pavārus un kaut ko uzmeistarot. tad nu ņēmām visu, kas bija pa rokai un sataisījām tāādu kokteili, ka paši dzert negribējām, tāpēc devām dzet opim. Neatceros, vai vi''s izdzēra un kāda bija sajūta, bet smiekli vēl šodien par to :D sastāvdaļās bija piens, ievārījumi un vis kaut kas cits, bet galvenokārt atceros, ka pielikām par daudz cukuru un tāpēc domājām, ka jāpieliek sāls, lai nebūtu tik salds koktelis :D

Protams,aktuālā zvanīšanās. Ar draudzeni tieši tāpat ņēmām telefona grāmatu,uzšķīrām,vilkām ar pirkstu un zvanījām. Vienureiz uztrāpījām arī uz kaut kādu maizes piegādes firmu un sākām kaut ko gvelzt par to,ka mums vajag baltmaizi.
Zvanīšanās pie durvīm un mukšana prom arī bija topā.
Ā,vēl no tādiem spilgtākajiem,ko atceros - vasarās dzīvojos pie vecvecākiem,kur pretējā mājā dzīvoja māsīca, tad nu prieki un nedarbi bija neizbēgami. Vienu dienu mēs bijām pie manis,kaut ko darāmies,ķirinājamies pa logu un ieraudzījām,ka apakšējā stāva kaimiņiem ir vaļā logs, tāda sprauga,kā jau vasarā. Un ko mēs, paņēmām baltmaizi,saritinājām bumbiņās mīkstumu un ar lielu sajūsmu metām iekšā,kura vairāk trāpīs. Izgāja mums viss baltmaizes kukulis,tātad bumbiņu bija daudz.... :D Iedomājoties tagad - atnāku mājās un pie loga mētājas kaut kādas baltmaizes bumbiņas...

Ļoti daudz visu ko sadarījām,tikai neatceros vairs.

Mans vismīļākais nedarbs- bērnībā dzīvoju daudzstāvu mājā, 10.stāvā, un reiz, kad devos vannā, izlēmu ūdenim pievienot kkādu putojošo vannas pienu, un rezultātā pielēju gandrīz visu pudeli...vēlāk "ciemos" ieradās sieviete, kas dzīvo 1.stāvā(!) un jautāja vai mēs neesam mazgājuši veļu vai kko tamlīdzīgu, jo viņai no poda nākot ārā putas un visa tualete putās :D

Lai gan es biju ļoti mierīgs bērns, bērnībā esmu ļooooti daudz nedarbus darījusi(pateicoties savam bračkam, kas raksturā bija pilnīgs pretstats-traks&nepaklausīgs)

lasot par tām putām tagad arī atcerējos - mammai kaut kādos svētkos uzdāvināja daudz dažādus šampūnus, vannas putas utt. un mēs ar mammas draudzenes meitu izdomājām, ka jāuztaisa vanna pilna ar putām. Tā nu mēs izlējām no katras pudeles kādu 1/3 un tik putojām, līdz visa vannasistaba bija putās :D par to izgājienu nevarēju pāris dienas iet laukā ar draugiem spēlēties, baigi pārdzīvoju :D jo mamma mani nekad ne par ko īpaši nesodīja :D

bērnībā laikam ļoti daudziem bijusi populāra tā zvanīšana uz visādiem numuriem:D tai skaitā arī man
mēs ar draudzeni vēl tagad reizēm sastrādājam blēņas:D pēdējais bija jāņos kad ar draudzeni vienam džekam kartupeli botē iebāzām, tad vienā teltī ielikām gumijas vardei, kas izskatījās kā īsta,tad kādā citā teltī gumijas čūsku (lieki piebilst ka tiem kam tās vardes un čūskas salikām ir bailes no šiem kustoņiem:D) tad esam apavus pakārušas kokā, vēl pie telts ieejas nolikām vardi un čūsku tā lai lienot ārā no telts ieraudzītu
un protams tas viss notika kamēr pārēji gulēja un mēs vienīgās bijām palikušas nomodā :D:D

* Vasarās no paša rīta ar pagalma meiteni mēdzām apstaigāt svešus dārziņus, salasīt puķes un priecīgas nesām dāvināt mammām.
* Ar draudzeni aizmukām no bērnudārza un staigājāmies apkārt pa pilsētu. Pa ceļam satikām tantiņas, kuras prasīja, ko mēs tik mazas vienas pašas staigājamies, taču mēs pārliecināti atbildējām, ka mācāmies jau 4. klasē. Audzinātājas mūs atrada tikai pēc vairākām stundām.
* Vectēvs laukos bija sazvejojis zivis. Mums ar māsu palika viņu žēl, mēs no rīta piecēlāmies agrāk par visiem un salaidām viņas atpakaļ dīķī.
* Ziemās topā bija ledus dauzīšana no dīķiem un upēm.
* Laukos notika kolorado vaboļu lasīšanas talka. Pati arī cītīgi lasīju viņas, taču, kad viss darbs bija padarīts, es ar labu sirdi viņas palaidu brīvībā turpat uz ceļa. Biju pārliecināta, ka viņas aizies prom pa ceļu un vairs negrauzīs kartupeļu lapas. Mmh. :)

Runājot par vabolēm, atceros, ka vasarās vesela kaudze ar maijvabolēm vabolēm lidoja uz mūsu balkonu, un tad nu mēs ar brāli, apbruņojušies ar smilškastes lāpstiņam, viņas sitām prom- tā bija varena izklaide, jo kad vaboles tika aizsistas, tās atgriezās un mums uzbruka :D

mums bija tāds niķis, ka zvanījām uz jebkādu numuru un lasījām spāņu mācību grāmatu visādās iespējamās intonācijās.
tad kaut kādam onkulim uzstājīgi arī zvanījām, ka beigās mums tika piesolīts vakars uz ezera ;D

* Ar brāli bērnībā skapītī atradām "interesantas paciņas" (prezervatīvi) tā kā nezinājām, kāpēc un kā viņi tiek izmantoti, tad lējām iekšā ūdeni un mums bija gari baloni :D

* Mammas matu putas izpūtām pa visu grīdu un pēc tam slidinājāmies.

* No bēniņiem spērām plates un lidinājām upē, tagad nesaprotu, kāpēc to darījām, bet nu laikam šķita baigais akšens :D

* To pašu darījām arī ar olām.

* Maisiņos lējām ūdeni un apmētājām dzīvniekus laukos (tgd šķiet reāli stulbi :D)

* Skrāpējām viens otra vārdu palodzēs, cerībā, ka mamma bārs brāli, viņa gadījumā viņš cerēja, ka pa ausīm dabūšu es.

* Ar draudzeni apmētājām viņas brāli ar zirgu mē*** - riktīgas tizlenes bijām, bet nu viņas brālis nebija labāks :D

* Protams, zvanīšanās uz svešiem nr.

* Brālis vienu laiku izjokoja omi - mums mājās bija universālā pults, ar kuru varēja pārslēgt televizoram kanālus. Tad nu viņš izgāja ārā, kamēr ome skatījās tv, aizslēpās aiz viņas istabas loga un pārslēdza kanālus :D ome tā arī nesaprata, kas par lietu.

* Vēl omei zvanīja uz parasto telefonu un nerunāja.. Tad ome riktīgi sāka bļaut klausulē :D


Eh ir tik daudz ko atcerēties.

* mēs ar draugiem lauzām ledu ārā no grāvjiem, nezinu, kādēļ, taču to ledu apgriežot otrādāk, bija skaisti izaugumi uz tā ledus,nemāku paskaidrot, karoč taisījām skulptūru festivālu, kurš smukāko ledus gabalu atradīs.

* reiz no mājām iznesu visus labākos traukus un tad ar draugiem tik taisījām ēst no dubļiem,zemes, spēlējām kafejnīcu. un tiešām - tur bija tik daudz "ēdienu" kā Lido.. Nezinu, kurš pēc tam tos visus traukus mazgāja.

* zvanījāmies un teicām, ka cilvēki ir laimējuši random lietas. parasti grābekļus, lāpstas, superasus cirvjus utt.

* bija arī bombeņu laiks, kad metām tās visur - tuneļos, rūpnīcās.. skrējām prom, tādi laiki!

*atceroties zvanīšanos pie durvīm, vēl joprojām atceros to adrenalīnu. parasti zvanījāmies nevis vienam, bet visam paģītim uzreiz un tad smējāmies, cik smieklīgi varētu būt, ka visi kaimiņi reizē iznāk ārā kāpņu telpā

Arī protams zvanījāmies, no telefonbūdiņas uz bezmaksas bērnu uzticības tālruni, un izdomājām paši visādas problēmas, un tā katru dienu, stundām no vietas :S (cik tizli)
Protams arī zvanīšana pie durvīm un mukšana prom neizpalika.

Man nekad pēc ēšanas neatļāva iet baseinā, a es vot nesapratu kapēc? Tad nu vienu reizi izdomāju ieiet(klusītiņām,lai vecāki nedzird) (es vispār baigā ūdenspīle esmu man patīk ūdens) švimmēju, pa to baseinu, lieki piebilst,ka man pāri galvai ūdens un pats baseins ir vēļ šodien. Un sīka būdama protams sarijos ūdeni :D un te pēkšņi pašā baseina vidū man slikti palika, sāka raut uz augšu, es nezinādama ko darīt cik nu vien ātri varēju švimmēju pie malas, cik nu varēju pārliecos pāri malai un novēmu visus dekoratīvos rabarberus, no tā man ir mācība,ka pēc ēšanas nedrīkst peldēt.Un atbilde uz mammas uzdoto jautājumu ''fuj,kas tas?'' es atbildēju,ka kaķim slikti bija.
Vispār jau daudz stulbību esmu sadarījusi.

Atceros, mamma bija siltumnīcā, bet lai tiktu siltumnīcā ir vismaz 50cm jāpakāpjas, jo tāds augsts slieksnis. es arī biju siltumnīcā, a tur stāv grābeklis, es domāju, aij, ko es kāpšu kājām lejā, noliku grābekli,un gribēju pa tādu tiltiņu noiet, kā tad, grābekli pārlūza es protams ielidoju upeņu krūmā.

Vienreiz, grābeklis stāvēja pie mājas, es uzkāpu un ar kātu dabūju pa pieri, nokāpu nost, paglaudīju sev pieri, spēru soli un akal uzkāpu uz grābekļa, sāku dusmoties un aizmetu to grābekli,jo man pa kājām maisās.

Izdomāju omei uztaisīt pārsteigumu un izravēt puķu dobi no nezālēm, pati tik priecīga,ka labu darbu daru, ceru omi pārsteigt, oma ierodas un redz, ka visas viņas puķes izrautas ar saknēm, bet nezāles atstātas! :D :D :D

Ja atcerēšos vēl kaut ko ierakstīšu :D

Hayden - un olas AR braali metat pa logu?? :)) labais, extreemas izklaides brachu ar visaam olaam aaraa lol

Kriksis normāli dārzu ravēja. :D
Mēs šitā ar draudzeni vēl diezgan nesen,pāris gadus atpakaļ dārzu ravējām. Tā izkaplējām smuki un neko, atnācām pēc stundas, visi sīpoli gar zemi bija. :D

Mees nekad nezvaniijaam taa uz dullo kaadam. Vienmeer zvaniijam Alfonam Dibenam.

Vienreiz,kad ome skatījās kārtējo "Hameleonu rotaļu" sēriju, aizgāju uz virtuvi un nogriezu sev priekšējo čolku, pati pēc tam brīnijos,kapēc nepiestāv :D

tad vēl ar draudzenēm zvanījām uz to nr, kur varēja tā,lai saņēmējs apmaksā zvanu, un tad kad vajadzēja nosaukt kādu vādu, tad teicām- es tevi mīlu, bubucis utt.. :D
nu tiešām muļķīgi tā tagad padomājot..

un tad jau protams klasika, mammas augstpapēžu kurpes un kosmētika :)
maza gribēju būt skaistule :))