Neko daudz no bērnības neatceros - ja kāda pateiktu kko līdzīgu, būtu asociācijas un gan jau atcerētos. Protams, bija zvanīšanās - gan no mājas telefona, gan no telefona būdiņām; zvanīšana pie durvīm un mukšana prom (sevišķi šādi tika kaitināta viena nejauka skolotāja). Vēl no balkona tika mesti laukā ūdens maisiņi un maisiņi ar "maisījumu" - tur tika sajaukts kopā viss iespējamais, piemēram, auzu pārslu putra ar pienu, olām, maizes gabaliņiem, suņu barību utt. Šausmas! :D Protams, ķiršu, ābolu un plūmju zagšana, laukos arī zemeņu zagšana. Vēl bija kkas tāds, ka visādas lietas (piemēram, knaģi, kurpes, dvieļi no balkona) tika mestas kaimiņu balkonos, vēlāk mamma gāja pakaļ. Vēl vilkām avīzes un pastu laukā no kaimiņu pastkastēm un iemetām citu kaimiņu pastkastēs. Laukos kartupeļu talkas laikā nestrādāju, bet braukāju piekabē uz kartupeļu kaudzes un mētājos ar kartupeļiem, un iespundēju jaunākās māsas žiguļa bagāžniekā - tagad ta es saprotu, ka viņām laikam tiešām bail bija, nevis tāpat vien kliedza :D Manā kontā ir arī pāris izsisti logi un sausajā tualetē iemestas bumbas, kuras, protams, laukā netika izvilktas :D Bērnudārzā vēl sabarojām auklītes žurciņu ar konfekšu papīrīšiem, un tas žurcis drīz nomira.. Šausmīgi žēl bija, bet joprojām gribas ticēt, ka nomira no vecuma (jo tiešām bija vecs). Kādi tik brīnumi vēl skolā nav darīti. Vispār biju mazs huligāns, šis ir tikai pavisam neliels skaits no visa tā, kas tik netika sadarīts, bet vienu gan atceros - bērnība man ļoti patika! :)